Dažāda rakstura kosmosa sāgas atgriežas modē. To, ka cilvēka eksistence ārpus planētas Zemes robežām vēl arvien interesē kino skatītājus un veidotājus, pēdējos gados visspilgtāk apliecinājusi meksikāņu režisora Alfonso Kuarona drāma Gravitāte/Gravity ar triumfu 2014. gada Oskaru ceremonijā. Tai pa pēdām sekoja pagājušā gada nogalē iznākušais Kristofera Nolana kosmosa trilleris Starp zvaigznēm/Interstellar, kas skatītājus aicināja risināt kvantu fizikas iedvesmotas mīklas. Savukārt šogad uz Ziemassvētku laiku starpgalaktisko piedzīvojumu cienītāji dāvanā saņems jaunāko Zvaigžņu karu sāgas laidienu. Starp visām šīm fantastikas žanra variācijām atsvaidzinoši vieglu noskaņu radījusi režisora Ridlija Skota jaunākā filma Marsietis.
Fantastika ir mirusi
77 gadus vecais britu kino meistars Ridlijs Skots ir viens no tiem režisoriem, kurš jau radījis paliekošus motīvus kosmosam veltīto filmu vēsturē. Ietekmes ziņā par absolūtu līderi šajā zinātniskās fantastikas jomā gan saucams cits britu režisors Stenlijs Kubriks, kurš ar savu 1968. gada filmu 2001: Kosmosa odiseja/2001: A Space Odyssey izveidojis neizdzēšamu vīziju par Visuma un tā apceļotāju pasaules dizainu.
"Zinātniskās fantastikas žanrs ir miris," 2007. gada Venēcijas kinofestivālā sava kosmosa trillera Pa asmeni skrejošais/Blade Runner 25. jubilejas pasākumā paziņoja Ridlijs Skots. Viņaprāt, kopš Kubrika meistardarba iznākšanas žanra filmas viena otru atkārto. Tomēr šis secinājums režisoru nav atturējis iesaistīties fantāziju rosinošās Visuma noslēpumu un nākotnes apcerēs uz lielā ekrāna. Viņa 1979. gadā radītā kosmosa šausmu filma Svešais ar Sigurniju Vīveri galvenajā lomā ātri vien kļuva par kulta kino, kas radījis atmiņā paliekošu citplanētieša tēlu. Turklāt R. Skota interese par šo stāstu vēl joprojām nav apsīkusi. 2012. gadā pirmizrādi piedzīvoja viņa filma Prometejs/Prometheus, kas iezīmē notikumus pirms Svešajā redzamajiem. Strādājot pie Prometeja otrās daļas, Skots saņēmis piedāvājumu ekranizēt autora Endija Vīra negaidīti lielu popularitāti iemantojušo grāmatu Marsietis - Robinsona Krūzo versiju kosmosā.
Kosmosa pirāts
E. Vīra grāmata stāsta par astronautu Marku Votniju, kurš ar komandas biedriem devies Marsa izpētes misijā. Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ pētnieki ir spiesti negaidīti evakuēties no planētas, bet nelaimes gadījums liedz Votnijam pamest Marsu kopā ar biedriem, kuri uzskata - viņš gājis bojā. Tā sākas filmas galvenā varoņa izdzīvošanas stāsts uz neapdzīvotās planētas.
Votnija loma filmā uzticēta Metam Deimonam. Neļaujoties melanholijai, viņa atveidotais pētnieks botāniķis ķeras pie stratēģiska plāna, kas ļautu sagaidīt iespējamo glābšanu. Izredzes gan nav dižas - nākamā misija uz Marsa varētu piezemēties pēc četriem gadiem, bet uz planētas izveidotajā bāzē pārtikas krājumu pietiek tikai 400 diennaktīm.
No ierasti uzmācīgi dramatiskas un drūmas kosmosa sāgas likteņa Marsieti glābj galvenā varoņa asprātīgais humors, kas vismaz filmas pirmajā pusē nodrošina dinamiska piedzīvojuma sajūtu.
Vienā no epizodēm Votnijs ironizē, ka patiesībā kolonizējis Marsu, kļūstot par pirmo cilvēku, kurš uz tā iestādījis kartupeļus.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 1. oktobra, numurā!