Sestdien, 17. maijā, kad Eiropas skatītāji sekoja līdzi Bāzelē notiekošā Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla pārmērīgajām ekstravagancēm, publika Maincas Valsts teātrī tika ierauta Džakomo Pučīni pēdējās operas Turandota jauniestudējuma pirmizrādes krāšņi dramatiskajā pasaulē.
Darbības vieta – šķietami puslegāls kazino, kas ierīkots pamestās Čainataunas industriālajās telpās kaut kur ASV 80. gados. Uz sienām dažviet vēl ir saglabājušies hieroglifi. Ķīniešu laternas un dekora elementi ir palikuši mantojumā no iepriekšējiem ēkas saimniekiem, bet citu eksotisku Pekinas simbolu nav, drīzāk ir jūtams amerikāņu kultūras imperiālisma un sabrukuša amerikāņu sapņa nospiedums. Tagad šeit valda Turandota – azartspēļu biznesa primadonna. Viņas kurpju papēži ir tik nepieklājīgi augsti, ka dāma ir spiesta pārvietoties ar spieķi. Šajā kazino Turandota kļūst par nesasniedzamu džekpotu un Kalafa apsēstība ar viņu – par eksistenciālu spēli ar pašu dzīvi.
Uz visu banku!
Kāpēc šī izrāde var būt interesanta Latvijas auditorijai? Tāpēc, ka titullomu tajā atveido Latvijas Nacionālās operas (LNO) soliste Jūlija Vasiļjeva. Mēs pazīstam viņas Turandotu klasiski statiskajā, grezni tradicionālajā LNO iestudējumā, taču Jūlijas Vasiļjevas dinamiskās aktieriskās pārvērtības, ko viņa demonstrē uz skatuves Vācijas pilsētā Maincā, ir pelnījušas atzinību un skaļas ovācijas. Šo pārsteidzošo darbu var dēvēt par radikālu Turandotas interpretāciju, taču viss ir pamatots mūzikā un tekstā. Tas ir intensīvu astoņas nedēļas ilgušu mēģinājumu rezultāts. Izrāde beidzas tur, kur neilgi pirms nāves Pučīni ielika daudzpunkti, – tātad šeit nav Turandotas un Kalafa fināla dueta.
Turandota ir Latvijas Nacionālās operas solistes Jūlijas Vasiļjevas pirmā loma, kuru viņa izpilda ārpus Latvijas. Foto – Andreass Eters
Izrādi ir iestudējis itāļu diriģents Frančesko Čillufo un itāļu režisors, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Džanluka Falaski. Viņi ir strādājuši ciešā mijiedarbībā ar Jūliju Vasiļjevu, un šajā Turandotā ir jūtams dziedātājas zīmogs – vokāli un aktieriski šī ir viņas Turandota. Likmes ir augstas, un Latvijas māksliniece drosmīgi spēlē uz visu banku.
Pučīni opera ar Jūliju Vasiļjevu Maincas Valsts teātrī būs dzirdama maijā un jūnijā, kā arī no septembra līdz decembrim.
Sāpju iemiesojums
"Turandota ir dzīve visā savā pilnībā, un tas nozīmē, ka tā iekļauj arī nāvi. Turandota nav tikai tēls – viņa ir metafora, pati eksistence. Sarežģīta, sadrumstalota būtne, nomocīta, ievainota, sagrauta daudzās cīņās. Viņa ir cerību, ilūziju, vēlmju un zaudējumu summa. Turandota iemieso visu, kas plūst mūsu dzīslās un dvēselē," iestudējuma koncepciju raksturo režisors Džanluka Falaski. "Izrādē Turandota ir kazino saimniece, taču ir skaidrs, ka tā nav tikai telpa, kurā notiek azartspēles. Tas ir priekšnams, pāreja starp divām pasaulēm, starp elli un paradīzi. Tā ir šķīstītava uz zemes. Šajā pēcnāves uzgaidāmajā telpā cilvēce spēlējas, kaut ko raksta, sapņo, zaudē, maldina sevi un mēģina vēlreiz. Pāri visam un visiem stāv Turandota."
Turandotas tēvu Altoumu atveido vācu tenors Patriks Herners (ratiņkrēslā). Foto – Andreass Eters
Džanluka Falaski ir guvis panākumus mūzikas teātra pasaulē kā kostīmu mākslinieks. Viņš ir strādājis kopā ar režisoriem Davidi Livermori, Lidiju Steieri, Beriju Koski un citiem. Pēdējos gados Džanluka Falaski pats izpaužas režijā. Maincā viņš jau ir iestudējis Frančesko Čileas operu Adriāna Lekuvrēra un Nikolas Antonio Porporas Andželiku.
Džanluka Falaski ļoti priecājas par sadarbību ar Jūliju Vasiļjevu. Sarunā ar KDi režisors atzīstas: "Jūlija ir fantastiska māksliniece, kura strādā gudri un jūtīgi. Jūlija atrada veidu, kā radīt šo lomu un parādīt, ka Turandota nav tikai princese, bet šajā tēlā savienojas dzīvība un nāve. Turandota ir filosofisks jēdziens. Viņa ir arī sāpju iemiesojums, jo mēs piedzimstam un mirstam ar sāpēm." Cilvēki Turandotu ir mocījuši, situši, izvarojuši un brutāli izmantojuši – par to liecina rētas uz viņas ķermeņa. Viņa ir būtne, kurai nav vecuma.
Režisors skaidro, ka kazino kā darbības vietas izvēle nav nejauša. "Cilvēce spēlē un liek likmes katru dienu cerībā iegūt vairāk un vairāk. Mēs mēģinām iegūt vairāk naudas, labāku automašīnu, arvien lielāku māju un košāku dārzu. Šī ir nebeidzama spēle, un Kalafs tajā iesaistās. Mūsu izrādē viņš ir nevis varonis, bet drīzāk antivaronis. Viņš ir zaudētājs, taču turpina spēli, jo grib laimēt. Viņš liek arvien augstākas likmes, lai dzīvotu un izdzīvotu. Tas ir raksturīgi visiem, jo mēs cenšamies izdzīvot. Kalafs iesaistās spēlē ar Turandotu, kura ir pati dzīve. Šajā spēlē dzīve vienmēr laimē, turklāt Turandota ir arī kazino īpašniece. Kazino vienmēr vinnē!" atgādina Džanluka Falaski.
Kalafu dzied pieredzes bagātais itāļu tenors Antonello Palombi. Verdzeni Liu atveido armēņu soprāns Džuljeta Aleksanjana, Kalafa tēvu Timuru – vācu bass Stefans Bocs, Turandotas tēvu Altoumu – vācu tenors Patriks Herners.
Ministrus Pingu, Pangu un Pongu ar oriģinālām komiskām krāsām glezno vācu un amerikāņu baritons Gabriels Rolinsons, korejiešu tenors Mjungins Lī un amerikāņu tenors Marks Votsons-Viljamss – šajā iestudējumā viņi ir kazino pavāri. Spēlmaņiem tiek pasniegti ēdieni, kas pagatavoti no Turandotas upuru (piemēram, Persijas prinča) gaļas. Kolorīts kazino krupjē ir Mandarīns vācu basbaritona Tima Lūkasa Reitera tēlojumā. Spēļu zāles apmeklētāju vidū ir dāmas (kora mākslinieces), kuras ir līdzīgas 80. gadu amerikāņu seriālu Dalasa un Dinastija varonēm.
Kalafu dzied pieredzes bagātais itāļu tenors Antonello Palombi. Foto – Andreass Eters
Emociju vulkāns
Jūlijas Vasiļjevas Turandota visā izrādes garumā saglabā savu mistisko, pārlaicīgo būtību agresijas, maiguma un ievainojamības krustcelēs. Šis tēls ir izteiksmīgs un teatrāls – viņa nav tipiskais mentālais aisbergs, ar kuru gadās sadurties citos iestudējumos, bet gan emociju vulkāns. Izrādē Maincā Jūlijas Vasiļjevas dziedājums kļūst par aktierspēles elementu, viņas balss skan dabiski un neforsēti. Šis darbs ir svarīgs sasniegums mākslinieces karjerā. Viņa izpaužas brīvi un pārliecinoši, izbaudot katru mirkli uz skatuves.
"Es pati būtu pārsteigta, ja pirms kāda laika kāds man teiktu, ka tieši Turandota būs tā loma, ar kuru es debitēšu ārpus Latvijas," pēc pirmizrādes Maincā sarunā ar KDi atklāj Jūlija Vasiļjeva. "Es sāku karjeru kā liriskais koloratūrsoprāns, dziedāju Nakts karalieni Burvju flautā un Olimpiju Hofmaņa stāstos. Es pat nenojautu, ka man ir potenciāls dramatiskām lomām – turklāt ne tikai vokāli, bet arī iekšēji, personiski un aktieriski. Tad kādā brīdī šīs durvis vienkārši atvērās."
2024. gada oktobrī Jūlija Vasiļjeva dziedāja Turandotu Dzandonai teātrī Itālijas pilsētā Rovereto. "Tā bija mana pirmā loma ārpus Latvijas Nacionālās operas, taču līgums ar Maincas Valsts teātri tika noslēgts vēl pirms tam. Es ļoti gaidīju šo izrādi Vācijā, tas ir liels notikums manā radošajā dzīvē," stāsta Jūlija Vasiļjeva.
"Jau pašā pirmajā telefonsarunā ar režisoru Džanluku Falaski mani aizrāva viņa idejas un iestudējuma dziļais filosofiskais zemteksts. Es ļoti daudz ar sevi strādāju, lai paplašinātu savas personības robežas. Tas, ko režisors man toreiz pastāstīja, ļoti saskan ar manām pārdomām. Tā bija kā atklāsme! Zinot, ka mūsu viedokļi sakrīt, es biju pārliecināta, ka viss izdosies. Turandota šajā izrādē ir arhetips. Liktenis. Fatum. Tas paver daudz interesantu iespēju tēla interpretācijai, un katru reizi var pievienot kaut ko jaunu," piebilst dziedātāja.
Dziedātāja Jūlija Vasiļjeva kopā ar diriģentu Frančesko Čillufo (no kreisās) un režisoru Džanluku Falaski pēc Turandotas pirmizrādes Maincā 17. maijā. Foto – Jegors Jerohomovičs
Nākamajās sezonās Jūlijai Vasiļjevai ir paredzētas arī citas izrādes Eiropā. "Kamēr biju šeit Maincā, paspēju aizbraukt uz noklausīšanos Nirnbergā. Tur nākamgad dziedāšu Abigailu Nabuko. Iespējams, man būs Makbets un Turandota vēl divās vietās. Izrādās, dramatiskais repertuārs tiešām ir mans!" saka Jūlija Vasiļjeva. 2026. gada februārī Zagrebā viņa debitēs Aīdas lomā.
"Maincā starp mēģinājumiem mēs runājām ar diriģentu Frančesko Čillufo un režisoru Džanluku Falaski par Pučīni Meiteni no Rietumiem un Riharda Štrausa Salomi. Mēs sapņojam par šīm operām! Es zinu, ka dzīvē notiek tā – ja tu kaut ko vēlies, ir jāsāk iet šajā virzienā un tas piepildīsies," uzskata Jūlija Vasiļjeva.
P. S. Maincas Valsts teātris rūpējas, lai apmeklējums būtu patiesi patīkams – biļešu cenā ir iekļauta programmiņa, atspirdzinošie dzērieni, vīns un uzkodas (izņēmums ir bērnu izrādes). Noskaņojums uzreiz uzlabojas.
Turandota
Maincas Valsts teātrī 28. maijā, 8., 19. jūnijā, 7., 19., 28. septembrī, 5., 19. oktobrī, 3. novembrī, 7., 27. decembrī
staatstheater-mainz.com