Miķeļa Mūrnieka personālizstādi Laikmetīgais vandalisms galerijā Look! (Ģertrūdes ielā 62) gribas uztvert kā viņa darba Māksla laimēt turpinājumu. Instalācija Māksla laimēt jūnijā bija skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas absolventu diplomdarbu ekspozīcijā Svaiga gaļa kritikai – tajā jaunais mākslinieks topošā privātā laikmetīgās mākslas centra Zuzeum nosaukumu bija izveidojis no spēļu zāļu tīkla Fēnikss logotipa burtiem. Norāde uz mākslas mecenātisma saistību ar azartspēļu biznesu guva plašu uzmanību medijos un sociālajos tīklos, apliecinot sabiedrības alkas pēc sociāli kritiskiem mākslinieciskajiem vēstījumiem un viegli identificējamām asprātībām.
Neobrutālisma akts
Tiesa, Miķelis Mūrnieks 2018. gadā ir bijis vizuālās identitātes autors ar Zuzeum cieši saistītajā projektā Mākslai vajag telpu, līdz ar to viņa vēršanās pret privāto mecenātismu līdz galam nevieš uzticību. Arī izstādes Laikmetīgais vandalisms preses relīzē piesaukta Rīgas domes izšķērdība un neizdarība pilsētvidē, aktualizējot tēmu, kas nu jau skar ikvienu Rīgas iedzīvotāju. Līdzīgi kā darbā Māksla laimēt, arī šoreiz Miķelis Mūrnieks apspēlē mums apkārt esošo ikdienas realitāti un to reflektējošās vizuālās zīmes. Klasiska dekonstrukcija mijas ar ironiskiem jēgas pārnesumiem, mums ierasto autors pārveido neierastākās formās un cenšas pārsteigt skatītāju ar jaunizveidotām nozīmēm un savstarpējām materiālu konfigurācijām.
Taču ar tekstuālo pieteikumu mākslinieka protests arī izsīkst. Izstādē grūti nolasīt kādu vēstījumu vai attieksmi pret konkrētām Rīgas domes nejēdzībām, jo ekspozīcijā ir redzama tikai dažādu celtniecības un remonta materiālu pārstrāde glītos objektos un instalācijās. Netrūkst arī izbērtu smilšu kaudzes kā laikmetīgās mākslas klišejas. Rīgas remonta dzīves atribūti estetizēti kā juvelieriski priekšmeti, tādējādi it kā tiek uzsvērts kontrasts starp smalko un brutālo, kas, izmantojot neobrutālisma uzrakstus, parādās arī objektos.
Pati ideja ir daudzsološa – man kā skatītājai uz mirkli tiek uzburta vīzija par Nilu Ušakovu un Andri Ameriku kā mūsdienu neobrutālisma māksliniekiem, kuriem Rīgas ielas ir kļuvušas par radošas izpausmes teritoriju.
Sen nav smieklīgi
Diemžēl izstādē šī kritiskā balss ir apklususi un par tās tēmu drīzāk ir kļuvušas betona džungļu zīmes, falliski grafiti un ceļa zīmju simbolikas daudznozīmība, nevis politiska līmeņa pārvaldība, kā solīts preses relīzes informācijā. Rodas iespaids, ka autors cenšas atdarināt, stilizēt kādas kritiskas pozas, nevis padarīt savu pilsonisko attieksmi par mākslas notikumu, jo izstādes nolūkiem pārveidotie objekti vienkārši ir kļuvuši par estetizētām asprātībām. Jūtams, ka Miķelim Mūrniekam piemīt spēja saskatīt māksliniecisku potenciālu apkārtējās lietās un viņš labi pārvalda ready-made žanru kā tādu, taču vēl nespēj to visu novest līdz galam.
Te noderētu sadarbība ar profesionālu kuratoru, kurš palīdzētu noslīpēt ideju līdz nopietnākam līmenim. Galerijas Look! iesaisti projektā līdz galam nav iespējams saprast, un izstādi pavadošais teksts ir tik samocīti neloģisks, ka prezentē ekspozīciju daudz paviršāku, nekā tā patiesībā ir. Šī neprofesionālā attieksme un vienaldzība pret vēlmi pateikt kaut ko jēgpilnu ir raksturīga daudzām jaunajām vizuālās mākslas iniciatīvām Rīgā, tajās bez iedziļināšanās tiek kopēts kaut kur noskatīts izteiksmes veids un valoda. Tādā pašā nenoteiktībā "peld" arī Miķeļa Mūrnieka Laikmetīgais vandalisms. Kontrasts starp laikmetīgās mākslas nogludinātajām formām (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē) un ielu remontu pats par sevi ir interesants un būtu labs materiāls mākslinieciskām izpausmēm arī bez politiska zemteksta.
Mākslinieks to visu ir nodēvējis par Tax Payers’ Art jeb nodokļu maksātāju mākslu, tādējādi ironizējot par to, ka mākslas darbi ir veidoti no objektiem, kas sākotnēji par nodokļu maksātāju līdzekļiem ir kalpojuši ielu sakārtošanai. Varētu rūgti pasmieties, ka Miķelis Mūrnieks bezjēdzīgajai Rīgas ielu remonta epopejai un tās izšķiestajiem materiāliem ir piešķīris vismaz kaut kādu pielietojamību, taču domāju, ka galvaspilsētā novērojamā korumpētība sen vairs nav smieklīga un no mākslas pārstāvju puses pelnījusi daudz asāku nosodījumu, nekā pauž Miķeļa Mūrnieka gaumīgās un par dažiem simtiem eiro nopērkamās instalācijas. Vandalisms kā žests pauž bezjēdzīgumu, un bezjēdzības jau tāpat ir par daudz gan ielās, gan izstāžu zālēs.
Miķelis Mūrnieks
Izstāde Laikmetīgais vandalisms
Galerijā Look! līdz 10. augustam