XXII Starptautiskais Pianisma zvaigžņu festivāls šopavasar, aprīļa beigās, notika bez šādiem izdzīvošanas krampjiem. Tas piedāvāja divu latviešu komponistu - Santas Ratnieces un Andra Vecumnieka - jaundarbu pirmatskaņojumus, pasaules pianisma ikonas 87 gadus vecā austriešu vecmeistara Paula Badura-Skodas viesošanos, franču vokālinstrumentālu džezu un aizskanēja līdz Klaipēdai, lai no turienes ierastos kopā ar itāļu firmas Fazioli koncertklavierēm.
Lietuvieši pirmie dzirdēja atklāšanas koncertu, kurā kopā ar LSO un tā galveno diriģentu Atvaru Lakstīgalu muzicēja Vestards Šimkus, jaunākais pianistu Osokinu dzimtas talants, vēl tikai 17 gadu vecais Dārziņskolas audzēknis Georgijs Osokins un neparastais, atraktīvais trio Art-i-Shock. Nākamajā vakarā (23.IV) šo programmu baudīju Liepājas Latviešu biedrības namā.
Festivāls ir mainījies
Labi vien ir, ka koncerti tagad notiek nevis teātrī, bet akustiski krietni labvēlīgākajā Latviešu biedrībā. Tā ir laba alternatīva, gaidot topošo koncertzāli Lielais dzintars, kuras karkasā tikko iegūlis pirmais dzeltenais stikls. Izcila veiksme ir vācu diriģenta, pastāvīgā LSO drauga Luca Kēlera dalība - tieši viņam un orķestrim visvairāk jāpateicas par festivāla noslēgumkoncertā (27.IV) atskaņotā Sergeja Rahmaņinova 2. klavierkoncerta slāvisko smeldzi un plašās skaņu ainavas dzīvo elpojumu, kam pianists Daniēle Petralija vien uzcītīgi sekoja. Pārliecinošā mākslas dombiedrībā ar poļu pianistu Macieju Gžibovski vācu maestro mums atklāja poļu XX gadsimta komponista disidenta Andžeja Panufņika emocionāli spēkpilno un intelektuāli sakārtoto klavierkoncertu.
Abi festivāla atklāšanā pirmatskaņotie jaundarbi tapuši, mērķtiecīgi piepildot latviešu komponistu Liepājas koncertu duci. Pārsteidzošu, fantāzijas krāsām bagātu, iedvesmojošu un noslēpumainu skaņu pasauli, kādu grūti iežogot klavierkoncerta jēdzienā, Santa Ratniece 7. Liepājas koncertā uzbūra kopā ar saviem sabiedrotajiem - pianistu Vestardu Šimku, LSO un diriģentu Atvaru Lakstīgalu, skaņās gleznojot tikai virtuāli iepazīto svēto Kailaša kalnu. Šeit teju fiziski izjūtama adaptēšanās retinātajā gaisā, mirguļojošais kalnu ezera spogulis, meditatīvs svētceļojuma rituāls 108 reižu apkārt kalnam, pianista garajā "ārpuslaika" solo monologā šķindinot t. s. sagatavoto klavieru zvanus blakus īstajai klavieru skaņai. Šķiet, te dots vārds pašai dabai, tomēr tā ir irreāla vīzija, iztēles un pašiedvesmas svētki. Lielais simfoniskais orķestris ar masīvu metāla pūšaminstrumentu sastāvu skan neparasti smalkā un caurskatāmā instrumentācijā, kur viss vibrē, plūst, mirguļo, sēc, ik palaikam ievelkot šajā virmojumā arī pianista spēli ar tembriem un faktūrām.
Nebaidās būt labskanīgs
Piektā Liepājas koncerta autors Andris Vecumnieks savā Concertino Art-i-Shock savukārt nebīstas savā mūzikā būt vecmodīgi labskanīgs, melodisks, demokrātisks un pieejams. Te dominē vitāls spēles un saspēles prieks, kurā trio Art-i-Shock dalībnieces - pianiste Agnese Egliņa, sitaminstrumentāliste Elīna Endzele un čelliste Guna Āboltiņa - gan atsevišķi, gan kopā ar stīgu orķestri sasniedz līksmības apogeju. Komponists esot vēlējies, lai mūziķes jūtas kā "meitenes brīvdienās", un to ir panācis, liekot lietā stilizētāja talantu - ar retrospektīvām, izsmalcinātām deju salonmūzikas atblāzmām, ar efektīgo, virtuozo unisonu, kas vedina atcerēties slaveno Nikolaja Rimska-Korsakova Kamenes lidojumu, kur trio klavieres un čells "sarunājas" ar plašu sitaminstrumentu galeriju, ko Elīna Endzele aplido kā darbīga bite. Trio spēles neatvairāmā enerģija mijas ar šarmantu, izsmalcinātu muzikalitāti, tos abus lieliski papildina krāšņās mūsdienu princešu kleitas, ļaujot to valkātājām uzplaukt kā trim spilgtām košumpuķēm.