Balets Lietus ir mūsdienu klasika, un tagad tam ir atvēlēta vieta Flāmu operas un baleta/Opera Ballet Vlaanderen repertuārā, lai atkal jauna paaudze varētu iepazīt šo šedevru.
Matemātiskas figūras, atkārtošanās, ģeometrisks telpas izmantojums, nepārtrauktu variāciju māksla – viss, kas vēlāk pakāpeniski kļuva par horeogrāfes rokrakstu, ir atrodams baletā Lietus, kura pirmizrāde notika 2001. gadā. Iestudējumā skan Stīva Reiha Mūzika astoņpadsmit mūziķiem, ko gaidāmajā izrāžu sērijā Beļģijā izpildīs Briseles filharmonijas orķestra un ansambļa Ictus mūziķi un četras Flandrijas Radio kora balsis.
Reiha opuss iedvesmojis horeogrāfi savā zīmējumā izmantot spirāles formu un matemātiskus principus, piemēram, zelta griezumu. "Spirāle ir tas, ar ko aplis sākas un noslēdzas, to var atrast visur dabā, mūsu DNS, auglī mātes dzemdē, okeānos, tas ir pamatzīmējums kosmosā... Spirāles skaistums ir tajā, ka jūs pa dažādiem ceļiem atgriežaties tajā pašā vietā. Izrādē Lietus spirāles figūra saraujas un izplešas telpā, tāpat kā ieelpa, izelpa un sirdspuksti," stāsta horeogrāfe Anne Terēza De Kērsmākere, kuras karjera turpinās jau gandrīz 45 gadus. Iepriekš baletu Lietus viņa ir raksturojusi kā kustības eksploziju – šajā darbā ir nepārtraukta kustību plūsma, kas ilgst vairāk nekā stundu.
Desmit dejotāju uzstājas scenogrāfa un gaismu mākslinieka Jana Versveivelda radītajā telpā. Modes dizainera Drīsa Van Notena kostīmu krāsu palete iemieso gan gadalaiku maiņu, gan diennakts gaitu. Lietus horeogrāfijas kodolu veido spoguļi laikā un telpā. Izrādē nav galveno lomu: Lietus ansamblis veido kopienu, taču tajā ir daudz individuālu līniju. Balets ir fiziski izaicinošs – dejotāji nepārtraukti ir uz skatuves, un kustības tiek attīstītas ap vertikālu asi.
"Paņēmieni, kas veido Lietus horeogrāfiju, sākas no tādiem elementiem kā gravitācijas zudums un elektromagnētiskā pievilkšanās – dejotāji nepārtraukti pārmaiņus tuvinās cits citam un distancējas cits no cita. Spēlei ar gravitāciju mani ļoti iedvesmoja Triša Brauna, un dejā tiek iezīmēta līnija, kas it kā ved atpakaļ uz Īzaka Ņūtona likumiem," saka Anne Terēza De Kērsmākere.
Baleta nosaukumu ir iedvesmojis Jaunzēlandes rakstnieces Kērstijas Gannas romāns Lietus, kurā lietus simbolizē gan dzīves vitalitāti, gan atvadas no dzīves. Nosaukums atsaucas arī uz lietus ainām Šekspīra lugās, piemēram, Karalī Līrā un Makbetā, kā arī Madonnas dziesmu Rain.
"Lietus ir dzīves līksmība un svinēšana, taču tas nes arī pārdomas un mierinājumu. Ņemot vērā atsaucību, ko izrāde ir guvusi pasaulē, var nojaust, ka tas ir īpaši pievilcīgs balets ar dziedinošu iedarbību," uzsver horeogrāfe.
Baletu Lietus Gentē varēs redzēt no 11. līdz 21. septembrim. 23. un 24. oktobrī iestudējums viesosies Brigē. 2025. gada sākumā – no 22. līdz 26. janvārim – tas būs skatāms Antverpenē.
Informācija: operaballet.be