Dailes teātrī Agris Daņiļevičs un Dzirnas uzvedīs divas izrādes
Ieejot Agra Daņiļeviča deju studijas Dzirnas telpās, pirmais, kas jāizdara — jānovelk kurpes. Sajūta, kad basā kāja pieskaras nedaudz vēsajai gludi, ēvelētajai dēļu grīdai, ir tīra un īsta, un tieši tāda izvēršas saruna ar Agri. Plašās studijas telpas vēl smaržo pēc nesenā remonta, kā izrādās, Dzirnas tikai šoziem ievākušās plašajā angārā virs autosalona. Agris lepni stāsta, ka viss izdarīts pašu rokām, un to, cik titānisks darbs paveikts, labi var redzēt priekšnamā eksponētajās fotogrāfijās. Kāds no mēģinājumiem beidzies, un iekārtojamies lielajā zālē — tieši tur arī neskaitāmas reizes atkārtoti deju iestudējumi Adiemus un Apstājies, kurus Dzirnas, piedaloties arī čellu trio Melo-M, pirmdienas vakarā izrādīs Dailes teātrī.
Parādīt mīlestību
Dailes teātra Lielajā zālē tiks izdejotas divas Dzirnu izrādes. Pirmā — Adiemus ar komponista Karla Dženkinsa mūziku — pirmizrādi piedzīvojusi 1.Starptautiskajā koru mūzikas festivālā pirms gada. Toreiz Dzirnas dejojušas kora Dzintars un Doma kora skolas meiteņu kora vokālu, kā arī "visu sešu Latvijas bundzinieku", kā smej Agris, pavadījumā. Jau pirmizrādes noslēgumā Adiemus kļuvusi par improvizāciju pamatīgo lietusgāžu dēļ, taču izmaiņas sekojušas arī turpmāk — katru reizi mēģinot rodoties jaunas idejas, līdz ar to, visticamāk, galīgi pabeigta tā varētu būt pēc gada, stāsta deju zinātājs.
Arī otras izrādes — Apstājies, kura bijusi arī Daņiļeviča diplomdarbs Latvijas Kultūras akadēmijas režijas nodaļas maģistrantūrā un nopelnījusi horeogrāfam 8, Rīgas pirmizrāde nav bijusi bez ķibelēm — to bija paredzēts uzvest 13.Starptautiskā baleta festivāla atklāšanā aprīlī, taču plānus izjaucis paziņojums par ienestu bumbu Dzelzceļa stacijā, kur bija paredzēta uzstāšanās. Deju izrāde Apstājies radīta kopā ar Kārli Auzānu no Melo-M, un tās dramaturģija radusies reizē ar mūziku — tikko kā Kārlim bijis gatavs kāds muzikāls gabaliņš, tam klāt liktas kustības, atceras Agris. Apstājies ir paša Daņiļeviča izdomāts stāsts par trīs ielu muzikantiem, kas satiekas pilsētā un sāk muzicēt kopā. "Iela ir tā vieta, kur savu vietu atrod nepieradināti, atšķirīgi mūziķi, kuri līdz tam nav varējuši iekļauties jau uzrakstītās partitūrās," savu redzējumu klāsta Agris. Izrādes darbība notiek parkā, kur visiem citiem līdzi dzīvo arī skulptūra. Visam pa vidu būs arī mīlestība. "Maza meitenīte iemīlas vienā no mūziķiem, to es no savas pieredzes pieliku," stāsta Agris, atceroties, kā, mazs puika būdams, esot iemīlējies kādā neaizsniedzamā personā. "Vai visiem tā bērnībā gadījies, tev taču arī, vai ne?" Agris šķelmīgi pajautā — tieši tas bijis iemesls, kādēļ viņš gribējis parādīt mazā cilvēciņa lielo mīlestību. Izrādes beigu daļā ir arī dramatiskāka nots — tiek paziņots, ka parka vietā būšot lielveikals. Agris lielveikalus nemīl, uzskatot, ka cilvēku dzīve tiek pakļauta biznesam, vienlaikus likvidējot pilsētas zaļās oāzes.
Fonogrammai nē
Ja iespējams, Agris visas izrādes uzvestu dzīvās mūzikas pavadījumā. Viņš pats atzīst, ka tā ir milzīga greznība, kaut vai izmaksu dēļ, tieši tādēļ pirmdienas vakarā izrāde Adiemus tiks izdejota ierakstītas mūzikas pavadījumā. Taču dejošanai, kad pavadījumu spēlē dzīvi cilvēki, ne kompaktdisks, ir īpašs šarms. "Ir sarežģītāk — dzīvās mūzikas pavadījums prasa asināt uztveri dejotājiem, jo mūzikā jāieklausās," skaidro Agris, kurš uzskata, ka fonogramma iedzen štampos, jo viss jau esot iepriekš paredzams. "Fonogramma ir nabadzības apliecinājums," strikts ir deju skolotājs.
Izrāde Apstājies gan skanēs tieši tā, kā iecerēta — uz skatuves Melo-M puiši ne vien būs izrādes dalībnieki, bet arī paši spēlēs Kārļa Auzāna komponētās dziesmas. Savulaik Kārlis stāstīja, ka Apstājies muzikāli ir pirmais čellistu darbs, kurā skanēs tikai oriģinālmūzika, taču būšot dzirdami fragmenti no jau pazīstamiem skaņdarbiem un variācijas par tiem — zinātāji izrādē atpazīs Skyforger, Raimonda Paula, Verkas Serdjučkas un citu melodijas.
Taču jau svētdien notikušajā Dziesmu svētku atklāšanas koncertā Dzirnas dejos pavisam dzīvas skaņas pavadībā, rādot krāšņu horeogrāfiju gan Renāra Kaupera dziedātās dziesmas laikā, gan arī uzstājoties Zigmara Liepiņa ciklā Dziedot dzimu, dziedot augu. Noslēguma koncertā Dzirnas gan nepiedalīsies — iecerētajam šoreiz realizēties nebija lemts, pastāsta Agris. Jācer, ka jau dzimušās idejas noderēs Skolēnu deju svētkos aiznākamgad, par kuru māksliniecisko vadītāju Daņiļevičs jau uzaicināts. Un jau 20.jūlijā sparīgos Dzirnu dejotājus būs iespējams redzēt Rundāles pilī Senās mūzikas festivāla noslēgumā, kur tie dejos stilizēta, modernizēta baroka noskaņās.