Režisors Dž.Dž. Džilindžers saņems Eduarda Smiļģa balvu, kura pēdējo reizi pasniegta 2005. gadā režisorei Mārai Ķimelei. Aktieris Artūrs Skrastiņš par Džilindžeru saka: "Kad Džilindžers bija cellē, es biju bērnudārzā. Mēs satikāmies šādās pozīcijās. Tad mēs šķīrāmies un satikāmies Faustā. Pēc tam atkal šķīrāmies, lai pēc daudziem gadiem abi satiktos cellē: Dailes teātrī."
Dž.Dž.Džilindžers tiek uzskatīts par neviennozīmīgu un ārkārtīgi savdabīgu parādība latviešu teātrī. Ar savu repertuāra izvēli un publiskajiem izteikumiem iemantojis skandālista reputāciju, savu 15 režisoriskās darbības gadu laikā Dailes teātrī viņš ir pierādījis, ka viņam ir pa spēkam iestudējumi visdažādākajos žanros – drāmas, komēdijas, rokoperas, mūzikli, bērnu izrādes. Dž.Dž.Džilindžers ir neticami ražīgs režisors, kurš iestudējis jau vairāk nekā 60 izrādes – pamatā Dailes teātrī, kā arī Nacionālajā teātrī, Liepājas teātrī un Maskavas Puškina teātrī, šogad arī Valmieras Drāmas teātrī.
Dailes teātra aktieris Ģirts Ķesteris norāda: "Manas personīgās simpātijas vīriešiem mākslā pieder tipiem, kas regulāri piesārņo aiz sevis kultūras telpu. Tas izraisa paniku sentimentālās dogmatiķēs, bet to ir viegli pārdot un tajā ir labi dzīvot – kaut vai īstermiņā. Vismaz vienā ziņā Džilindžers ir klišejisks – viņš raud banālās melodrāmās. Viņš ir neciešami elegants, bērnišķīgi prognozējams. Mūsu laulība ar Džilindžeru ik pēc pieciem gadiem piedzīvo dziļu krīzi, bet kaislība ik pa brīdim mūs noved gultas vienā pusē."
Starp Džilindžera daiļrades zīmīgākajiem iestudējumiem jāmin rokoperas Fausts. Deus ex machina un Drakula. Svešās asinis, izrādes Melanholiskais valsis un Lolita. Par īstu triumfu un vienu no teātra spožākajām radošajām virsotnēm uzskatāms A.Kamī Kaligulas iestudējums. Pēdējās sezonās īpaši veiksmīgi bijuši tādi uzvedumi kā V.S.Moema Penelope un Diks, P.Rozenfelda Lodes pār Brodveju, režisora un aktieru kompilācija Neprātīgā Zelda, D.Heira Jūdas skūpsts, G.Grekova Hanana un K.Šēnhera Ragana. 2011. gadā viņa iestudētais mūzikls Pūt, vējiņi! ieguva Spēlmaņu nakts balvu Gada labākā muzikālā izrāde, kā arī raidījuma 100g kultūras balvu Kilograms kultūras kā Gada labākā teātra izrāde.
Jaunā Rīgas teātra aktrisei Gunai Zariņai ceremonijā tiks pasniegta Lilitas Bērziņas balva par izciliem sasniegumiem teātra mākslā. Režisore Māra Ķimele norāda: "Guna Zariņa var nospēlēt pilnīgi visu, sākot ar mazu bērnu un beidzot ar smieklīgu vecenīti, no smalkas mīlētājas līdz visnegaidītākajam rakstura pavērsienam jebkurā lomā. Var strādāt jebkurā žanrā, sākot ar komēdiju un beidzot ar grieķu traģēdiju. Var izpildīt jebkuru fizisku uzdevumu, veikt akrobātiskus elementus un braukt ar mašīnu. Jebkuru vokālo uzdevumu veic labā līmenī. Aktrise bez robežām."
Zariņa 1992. gadā absolvējusi Tautas Kinoaktieru studiju pedagogu - Ainas Matīsas un Arnolda Liniņa vadībā, darbojusies Bērnu teātrī un Jauno Kinoaktieru studijā, studējusi Sanktpēterburgas Teātra mākslu akadēmijas Aktiermeistarības katedrā. 1997. gadā Latvijas profesionālo teātru skatē apbalvota par spilgtāko debiju skatuves mākslā, bet 2007. gadā saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu kā labākā aktrise par lomām izrādēs Latviešu mīlestība un Tas notika ar viņiem Jaunajā Rīgas teātrī.
Harija Liepiņa balvu par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā saņems Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš. Aktieris Vilis Daudziņš komentē: "Brīnišķīgs kolēģis, ar kuru prieks būt kopā vienā laikā, vienā teātrī, vienā izrādē." Režisore Māra Ķimele par Āboliņu saka: "Viņš ir šarmants aktieris ar brīnišķīgu humora izjūtu un nenoliedzami – publikas mīlulis kā Latvijā, tā Eiropas teātros." Bet aktieris Uldis Dumpis pauž prieku, ka viņa "limuzīna" puika izaudzis – kļuvis par īstu vīru un vienu no Jaunā Rīgas teātra stūrakmeņiem.
Āboliņš ir absolvējis Tautas Kinoaktieru studiju 1978. gadā, kā arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, specialitātē – dramatiskā teātra un kino aktieris. Aktīvi darbojies Radioteātrī un vadot radio raidījumus, spēlējis gan Dailes, gan bijušajā Jaunatnes teātrī. Savas līdzšinējās aktiera karjeras laikā, strādājot gan Jaunajā Rīgas teātrī, gan ārpus Latvijas. Saņēmis vairākus apbalvojumus: 2006. gadā Spēlmaņu nakts balvu Gada aktieris par lomām izrādēs Soņa un Ledus; 2007.gadā balva Labākais aktieris Starptautiskajā teātra festivālā Kontakt Toruņa, Polijā un Preses simpātiju balva Starptautiskajā mazo skatuves teātru festivālā Rijekā, Horvātijā; 2012. gadā Spēlmaņu nakts Skatītāju simpātiju balva, kā arī Slepenā labvēļa balvu Gada jūsma.
Helēnas Tangijevas - Birznieces balvu par sasniegumiem baleta mākslā pasniegs Latvijas Nacionālās operas baleta māksliniekam, pedagogam un vadošajam baleta repetitoram Modrim Ceram. Baletdejotāja Gunta Bāliņa par viņu stāsta: "Modris Cers ir viens no ilggadējiem baleta pedagogiem - repetitoriem, kas savu skatuvisko pieredzi un profesionālās zināšanas jau turpat 50 gadus dāsni sniedz topošajiem un esošajiem baleta māksliniekiem. Viņa vadībā savu māksliniecisko karjeru veidojuši daudzi šodien atzīti baleta mākslinieki, starp kuriem būtu minami Inese Dumpe, Andrejs Rumjancevs, Elza Leimane - Martinova, Raimonds Martinovs, Aleksejs Avečkins, Baiba Kokina un citi." Viņa audzēkņi, kuru vidū mirdz teju visi Latvijas Nacionālā baleta vadošie solisti, saka, ka Cera klātbūtne radot drošības sajūtu, jo ikvienā darbā tiek meklēta jēga un loģika, ik kustība, žests un vaibsts - pamatots līdz sīkumam. Kā reiz par Modri izteicies baleta kritiķis Eriks Tivums: "Solistu nostādītājs uz kājām un viņu galvu apskaidrotājs."
Modris Cers beidzis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, Maskavas Valsts teātra mākslas institūta pedagodu repetitoru kvalifikācijas celšanas kursus, bijis Nacionālās operas baleta solists no 1963. līdz 1986. gadam, repetitors no 1977. gada, baleta trupas vadītājs no 1990. līdz 1992. gadam. Viņa nodejoto lomu spektrs bijis ļoti plašs, sākot no demī klasikas, klasikas līdz oriģinālhoreogrāfijām. Par nopelniem baleta mākslas attīstībā Modrim Ceram ir piešķirts Latvijas Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums (1976), Triju zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīme (2003) un Latvijas Gāzes balva par mūža ieguldījumu baleta mākslā (2010).
Svinīgo balvu pasniegšanas ceremoniju vadīs Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālā teātra aktrise Daiga Gaismiņa Šiliņa un Kultūras Akadēmijas rektors, profesors Jānis Siliņš. Balvas laureātiem pasniegs iepriekšējo gadu balvu ieguvēji: Artūrs Skrastiņš, Inese Kučinska, Lolita Cauka un Vladimirs Cukānovs, kā arī Valsts A/S Latvijas Dzelzceļš pārstāvji.
Teātra dienas balvas tiek pasniegtas jau kopš 1986. gada, kad Eduarda Smiļģa balvu saņēma Eduards Pāvuls, Harijs Liepiņš un Artūrs Dimiters. 1987. gadā pirmo reizi tika pasniegta Lilitas Bērziņas balva Vija Artmane un Astrīda Kairiša. 1996. gadā par izciliem sasniegumiem baleta mākslā Lita Beiris saņēma Helēnas Tangijevas - Birznieces balvu, savukārt 2005. gadā tika iedibināta tradīcija pasniegt Harija Liepiņa balvu aktierim par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā un to saņēma Ivars Puga. Balvu kandidātus iesniedz Latvijas profesionālie teātri, bet balvu laureātus nosaka biedrības Latvijas Teātra darbinieku savienības valde aizklātā balsojumā. Iepriekšējos gadus laureātiem līdzās naudas balvām pasniedza kristāla zvanus, taču sākot ar 2013. gadu, balvu saņēmējiem tiks pasniegtas mākslinieka Māra Šustiņa darinātas goda zīmes - ordeņi.