Devītajā augustā režisoram Oļģertam Kroderam būtu apritējuši 99 gadi. Valmieras teātra festivāla pēdējās dienas vakarā, kad pilsēta bija teātra dzīvā gara sapurināta un pamatīga pērkonlietus noskalota un nebija grūti iztēloties visos notikumos piedalāmies arī pašu Kroderu, samiegtām acīm, ar mutes kaktiņu izmestu joku, – godinot teātra meistaru, blakus viņa iecienītajam restorānam Rātes vārti Ziloņu ielā tika uzstādīts mākslinieku Aivara Vilipsōna un Ivara Miķelsona izveidotais mākslas objekts Krodera ābele. Tas tapis, pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstam sadarbībā ar Krodera fondu, fondu Mākslai vajag telpu un individuālajiem ziedotājiem. "Varu iedomāties, ko Kroders pats ļoti sulīgi par šo teiktu. Visticamāk, tas sāktos ar burtu "s"," atceroties režisora demokrātisko, pašironijas un dullošanās pilno dabu, kas vairījās no ordeņiem un oficiālām godināšanām kā velns no krusta, pasmejas Kroderam ļoti tuvs cilvēks – Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena, kuras vairākas lugas Kroders ir iestudējis.
Krodera ābele veidota no bronzas un atrodas uz granīta pamatnes. Mākslas objekta augstums kopā ar pamatni ir 3,30 metru. Aptuvenais ābeles daļas svars ir 700 kilogramu, bet pamatnes – pusotras tonnas.
Bez 100 pompozitātes
Režisors, kurš Latvijas teātra vēsturē atstājis neizdzēšamas pēdas, kura uzvārdu pārsvarā lieto bez vārda, kā jēdzienu, un kura uzvārdā nosaukts teātra portāls www.kroders.lv, mūžībā devās 2012. gada 10. oktobrī. Oļģerts Kroders vēl paspēja piedzīvot mīlestības vilni, kas viņu apskāva 90 gadu dzimšanas dienas svinībās, kuras izvērtās par alternatīvu Spēlmaņu nakti. Ozolzariem apvītā krēslā viņš, protams, nesēdēja. Godināšana notika režisora pēdējā, ceturtā Hamleta iestudējuma dekorācijās – starp zīmētiem grāmatu plauktiem. Dzīvē gan intelektuālajam režisoram grāmatas sen jau bija "izkāpušas" no plauktiem un labirintu kaudzēs aizņēma lielāko istabas daļu. "Nevajag, nevajag, ko tu te ņemies! Bet patiesībā viņš bija ļoti priecīgs," atceras Evita Ašeradena. Viņa ir pārliecināta, ka Kroderam tieši tā arī patiktu – ka viņam veltītu mākslas objektu atklāj nevis viņa pompozajā simtajā, bet "tikai" 99. dzimšanas dienā.
Iešana pret straumi
Kāpēc Kroders un ābele? Kur stiepjas saknes šai asociācijai? Lai atbildētu, Evita Ašeradena kāpjas atpakaļ laikā, kad režisora piemiņas un gara uzturēšanai viņa 92 gadu dzimšanas dienā 2013. gadā tika nodibināts Krodera fonds. Teātra vidē tika meklēti mākslinieki, kas varētu domāt līdzīgi tam, kā domā Kroders, un Krodera fonda valdē līdz ar idejas autori teātra direktori Evitu Ašeradenu ievēlēja Valmieras teātra aktieri Rihardu Rudāku, Jaunā Rīgas teātra aktieri Vili Daudziņu, Dailes teātra aktieri Artūru Skrastiņu, scenogrāfu Mārtiņu Vilkārsi. Krodera fonds iedibināja Krodera pirmdienas, kad tiek pasniegta teātra balva Krodera ābele. Balvu var saņemt gan izrāde, gan aktieris, gan režisors, gan grāmatas autors, gan cits ar teātra mākslu saistīts pasākums vai ideja. Pirmo Krodera ābeli saņēma Krodera aktrise Indra Briķe, kura pateicības runā atzinās, ka viņai šī balva nozīmē daudz vairāk par Spēlmaņu nakts balvu. Nākamās Krodera ābeles saņēma scenogrāfe un māksliniece Monika Pormale, Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa un režisors Viesturs Kairišs. "Sākumā balvu bija spēks rīkot katru gadu, bet, tā kā fonda valdes locekļi ir ļoti aizņemti cilvēki, tagad balva tiek rīkota ik pa diviem gadiem," atklāj Evita Ašeradena, kura ar kolēģiem Latvijas teātra vidē vēlas izcelt personības, kurām būtu raksturīga "izcilība, milzīgs novatorisms un iešana pret straumi".
Krodera pauri grūti attēlot
"Ideja uzrunāt Vilipsōnu nāca no čaļiem," stāsta direktore. "Viņam ir izteikts mākslinieka gars, un kaut kādā ziņā arī viņa huligāniskais skatījums uz dzīvi ir diezgan līdzīgs. Viņam tika dota diezgan liela izvēle un brīvība, kā domāt par piemiņas zīmi." Ideju par Kroderu kā augļu koku Vilipsōns izvirzīja pats.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 11. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!