Aizvadītās sezonas Spēlmaņu nakts pretendentu paziņošana kļuvusi par patīkamu notikumu Daugavpils teātrim, kurš saņēmis desmit nominācijas. Par galvenajām balvām sacentīsies Georgija Surkova izrāde Pieci vakari, Jura Joneļa iestudējums Purva bridējs(-i) un Paulas Pļavnieces uzvedums Jubileja ‘98. Par šo darbu viņa iekļauta Gada režisoru lielajā sešniekā.
Šī ir jau trešā Paulas Pļavnieces izrāde Daugavpils teātrī. Iepriekšējās divās sezonās viņa veidojusi iestudējumus Šinelis un Šinelis pēc Nikolaja Gogoļa un Svešie svētki pēc Agneses Rutkēvičas stāstu motīviem, iesākot svinību tēmu savā karjerā. "Tā ir sakritība," norāda režisore, kuras jaunākās izrādes iedvesmas avots ir Tomasa Vinterberga filma Svinības (Festen, 1998).
Šī dāņu kinodarba piespēlētā ideja briedusi četrus gadus, līdz Paula Pļavniece noskatījusies vēl vienu ģimenes drāmu – Ksavjē Dolana filmu Tas ir tikai pasaules gals (Juste la fin du monde, 2016), kas devusi izšķirošo impulsu tās realizēšanai. Sava iestudējuma darbību viņa pārcēlusi uz deviņdesmito gadu Latviju, par kuru režisorei saglabājušās spilgtas atmiņas.
Desmitgadīgās Janas
Jubileja ’98 veidota kā mazās Janas stāsts par vectēva Edvīna 60. dzimšanas dienas svinībām, kurās pulcējusies visa ģimene. "Tā desmitgadīgā meitene esam mēs pašas, kuras atskatās uz tā laika notikumiem un cilvēkiem," atklāj Paula Pļavniece – šo ieceri režisore īstenojusi kopā ar dramaturģi Justīni Kļavu, ar kuru viņu vieno gan līdzīga humora, gan gaumes izjūta.
Paula Pļavniece piebilst, ka oriģināldramaturģija ieņem svarīgu lomu viņas interešu lokā. "Tas ir aktuāli un trāpīgi," paskaidro režisore (pagājušā gada nogalē Paula Pļavniece iestudējusi arī Jāņa Baloža dokumentālo detektīvu Kas notiks rītdien? nevalstiskajā teātrī Dirty Deal Teatro par četriem reāliem varoņiem no četrām valstīm, kuru personīgie stāsti viņu spēcīgi satricinājuši).
Savās atmiņās par deviņdesmitajiem gadiem dalījušies arī Daugavpils teātra aktieri. Viens no viņiem atcerējies par acu ēnām Ruby Rose, kas vestas no Polijas. Otrs – par banānu kastēm, kur glabātas dažādas mantas. Savukārt par režisores atslēgas priekšmetu tā laika atslēgšanai kļuvusi scenogrāfes un kostīmu mākslinieces Daces Slokas atnestā jostas somiņa ar uzrakstu Barcelona ‘94.
Spīdveja fenomens
Paulas Pļavnieces un Daugavpils teātra sadarbības pirmsākumi meklējami 2014. gadā, kad režisore piedalījusies starptautiskajā teātra festivālā Telpa – Daugavpils, kas norisinājās Daugavpils cietoksnī, kurā dalībnieki veidojuši performances pēc Ivana Buņina darbu motīviem viņu pašu izlozētās vietās. Viņa tikusi pie "visbrīnišķīgākās telpas – vecās kapelas".
Pirms tam Paula Pļavniece bijusi Daugavpilī vienīgi klases ekskursijas laikā, bet tagad viņa ir biežs viesis šajā pilsētā. "Daugavpils teātrim piemīt kaut kas dumpiniecisks, kas saskan ar manu raksturu, jo man ir ļoti grūti pakļauties kopējai izpratnei par to, kā vajag," uzskata režisore, kura novērtē Daugavpils teātra izrādīto uzticēšanos sev un citiem jaunajiem režisoriem.
"Tas ir ekskluzīvs prieks – vienreiz gadā divus mēnešus nodzīvot Daugavpilī," atzīst Paula Pļavniece, kurai līdzās jau zināmajām, tūristu iecienītajām vietām ļoti patīk mikrorajons Ķīmija, pilsētas daļa Judovka un Stropu mežs ar estrādi. "Aktieri man vienmēr saka, ka noteikti ir jāaiziet uz spīdveju, bet man nekad nav sanācis. Tas esot kā Dziesmu svētkos Rīgā!" citē režisore.
Maksimālais skaļums
Jubileja ‘98 atgādina par "trako popmūziku". Deviņdesmitie gadi Paulai Pļavniecei asociējas ar tādām grupām kā 100. debija, Mixeri un A-Europa. "Kad veidojām šo izrādi, mēs ar Daci Sloku klausījāmies viņu dziesmas maksimālā skaļumā, lai iesūktu sevī tā laika jaudu!" atceras režisore, kuru aktieri iepazīstinājuši ar krievu estrādes pērlēm. Belije rozi, belije rozi (baltās rozes).
Precīzi parādīto deviņdesmito gadu Latviju novērtējusi ne tikai kritika, bet arī publika. "Man patīk, ka Daugavpils teātra skatītāji ļoti dzīvi reaģē uz notiekošo: viņi nebaidās skaļi smieties vai sačukstēties. Tas ir ļoti līdzīgs veids, kā izrādes skatās bērni," teic režisore, kura radījusi vairākas izrādes jaunākajiem skatītājiem. To vidū ir Pielipīgie vārdi, Mākoņi un Nāves ēnā.
Jau šī gada augustā Paula Pļavniece radīs savu nākamo iestudējumu – režisore piedalīsies Valmieras vasaras teātra festivālā, kurā viņa piedāvās izrādi Kur pazudis Viktors Sapropelis?. Tas ir stāsts par diviem jauniešiem, kuri kopā ar dīvāniem, bufetēm un naktsskapīšiem meklēs atbildes uz dažādiem būtiskiem jautājumiem – no kurienes spilvenos rodas spalvas, kāpēc cilvēki karo un daudziem citiem.
Ar Spēlmaņu nakts nominantu sarakstu var iepazīties interneta vietnē www.spelmanunakts.lv.