1942. gada 4. novembrī Krievijā, Omskas apgabalā dzimusī Bless 1962. gadā beigusi Rīgas 5. vidusskolu, vēlāk mācījusies Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas un juridiskajā fakultātē, kuru absolvējusi 1964. gadā. Savukārt 1968. gadā viņa absolvējusi Klaunādes un muzikālā žanra nodaļu Cirka un estrādes mākslas skolā Maskavā.
No 1969. līdz 1976. gadam Bless strādājusi Valmieras Drāmas teātrī, bet 1977. gadā sākusi darbu LNT.
Kā rakstīts LNT simtgadei veltītajā mājaslapā, Bless bija plaša diapazona komiskas ievirzes aktrise. Viņas mākslai bija raksturīga izkopta forma, tēlojums reizēm balansēja uz ekscentriskas klaunādes robežas, turklāt arī dramatiskajās lomās Bless izmantoja spēles teātra paņēmienus.
Aktrises spēlējusi tādās izrādēs kā Lielā cerību stunda (1977), Pasaulīt, tu ļaužu ēka… (1978), Pie puķēm, kur ģimenei pulcēt (1985), Ar būdu uz baznīcu (1987), Ar Dievu pie zemes (1991), Emīls un Berlīnes zēni (1979), Trešais vārds (1996) un Mērnieku laiki (1980). Tomēr viena no spilgtākajām lomām pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņai bija Žurka Kornēlija, kopš 1994. gada satīriski atspoguļojot aktuālas parādības politikā un sadzīvē.
Teātra zinātniece Ieva Struka LNT mājaslapā raksta: "Šodien gribas piesaukt Kornēlijas spožumu, kas, cita starpā, bija arī ārējs. Viņas kostīms spīdēja un vizuļoja, viņa šarmēja un koķetēja, viņa jokoja un nesa cauri tos, kam pieder vara un pie kuriem ikdienas skatītājs "tiek klāt" tikai Saeimas vēlēšanās, viņa radīja ilūziju, ka caur smiekliem var atrisināt problēmas, un vēl - žurka Kornēlija bija gudra, viņai bija tiešais "vads" ar augšām, proti, viņa zināja vairāk nekā ikdienas skatītājs. Uz allaž bēdīgā, nošņurkušā un vārā [aktiera Jāņa Skaņa atveidotā] Circeņa fona Kornēlija jutās kā dāma. Te nu mūža otrajā pusē bija pienākusi viņas zvaigžņu stunda, kurai pamati tika ielikti tik smalkajā profesionālās izglītības iestādē Maskavā."
Veselībai sašķoboties un Kornēlijas un Circeņa savienībai noejot no teātra skatuves, māksliniecei neieslīgt vientulībā palīdzēja meita - VDT aktrise Ieva Puķe, kura ir mantojusi mātes teicamo humora izjūtu, aso prātu un perfekto formas izjūtu, raksta Struka.
Par nopelniem "politiskās kultūras" laukā 2000. gadā Bless saņēmusi Spēlmaņu nakts speciālbalvu.