Domājot par šī notikuma atceri, Daugavpils teātra mākslinieciskais vadītājs un režisors Oļegs Šapošņikovs apsvēra iespēju iestudēt nozīmīgā sabiedriskā darbinieka, garīdznieka, valstsvīra un latviešu un latgaliešu apvienošanās idejas atbalstītāja Franča Trasuna personībai veltītā Ingas Ābeles romāna Klūgu mūks materiālu. Tomēr viss izvērtās citādi – pētot Trasuna dzīvi un darbu, Oļegs atklāja visu aizmirstu viņa paša rakstītu lugu, kas tagad, pēc 100 gadiem, piedzīvos pirmizrādi uz Daugavpils teātra skatuves 6. maijā plkst. 17.
Nūgrymušõ pile jeb Nogrimusī pils rakstīta un tiek iestudēta latgaliešu valodā, tās saturs balstīts teiksmās un mitoloģijā, bet dziļākā slānī atklāj XX gs. sākuma situāciju Latvijā – laiku, kad veidojās Latvijas tautas kopīgās nacionālās identitātes pamati. Pēc paša F. Trasuna ieceres izrādē liela nozīme ir mūzikai, tāpēc iestudējumam tapušas brīnišķīgas Kārļa Lāča kompozīcijas, kas skanēs aktieru un Daugavpils kora Daugava izpildījumā. Kostīmus un scenogrāfiju veido mākslinieces Inga Bermaka-Apaiha un Agnese Leilande, horeogrāfiju – Agris Daņiļevičs. Izrādē piedalās Daugavpils teātra aktieri un dejotāji, kā arī viesmākslinieki Jānis Jarāns un Jurijs Djakonovs.
O. Šapošņikovs, atzīstot, ka Trasuna lugas nonākšanu viņa rokās var uzskatīt par teju brīnumainu, atklāj tās daudzās dimensijas: "Bija šausmīgi interesanti, ko tad viņš varēja uzrakstīt, jo viņš nebija dramaturgs. Kad lugu izlasīju, man vairs nebija šaubu, ka tā tiks iestudēta mūsu teātrī. Nekas par Franci Trasunu nepastāstīs labāk kā viņa paša luga. Domāju, viņš negribēja asociēt sevi ar kādu konkrētu personāžu, viņš drīzāk sevi uztvēra kā tautas daļu, kuram ir tiesības tautas vārdā šo to pateikt. Tāpēc viņa domas, tie teikumi lugā ir atdoti ļoti atšķirīgiem personāžiem. Bet sapratīsim, ka tas ir kas līdzīgs Bībelei, kad tu izlasi vienu, bet zini, ka tur iekodēts arī kas cits. Nevis saturs ir svarīgs, bet jāpadomā – ko tas nozīmē? Šajā lugā mums ne tikai jādzird, kas tur pateikts, bet arī jāsaprot."
Par darbu pie izrādes tapšanas kopā ar kolēģiem režisors saka: "Mēs jūtam tādu kā misiju. Šī izrāde domāta nevis vienkārši repertuāra piepildīšanai vai izklaidei, bet kam vairāk, tāpēc arī devām tai apakšnosaukumu Lūgšana par Latviju. Es gribētu ticēt, ka Trasuna gars mums ir blakus un mūs atbalsta. Sapņojam par pirmizrādi kā par dienu, kad visas radošās komandas enerģija varēs caur mūziku un tekstiem saplūst ar skatītāju enerģiju, lai tā tiešām būtu tāda kolektīva lūgšana par mūsu valsti un par tās likteni. Te viss ir nostājies savās vietās, viss ir viens veselums, un man nav cita izskaidrojuma – tas viss notiek ar Dieva palīdzību." Izrāde Daugavpilī skatāma arī 7. maijā, bet 15. maijā tā viesosies Rīgā Latvijas Nacionālajā teātrī.