Šis būs jau ceturtais Indrānu iestudējums Nacionālajā teātrī (šī izrāde iestudēta 1920., 1954., 1988. gadā), tādēļ izrādes režisors atzīst, ka viņam ir ļoti interesanti pētīt, kā katrā laikmetā režisori ir skatījuši šo Indrānu ģimenes drāmu, kādi ir bijuši akcenti un detaļas.
Valters Sīlis teic: "Veidojot šo izrādi, liekas ļoti būtiski pētīt tieši Nacionālā teātra iestudējumu tradīciju, jo šī luga runā par paaudzēm, kura viena no otras pārmanto ne tikai savu iekopto zemi, bet arī mūsu nācijai biedējoši pazīstamu attiecību modeli, kas inficēts ar izteiktas paštaisnības, neizrunāšanās, neuzklausīšanas, otra nedzirdēšanas "vīrusu". Tas ir rosinājis daudzus teātra māksliniekus radīt savus Indrānus, liekot atšķirīgus akcentus šīs ģimenes attiecību atspoguļojumā.
Katrs no šiem iestudējumiem ir radījis savu versiju par Latvijas laukiem, taču līdz šim bija licies, ka ar Edžiņu iezīmētā Indrānu nākotne liecina par zināmu pēctecību šajās attiecībās, tomēr pašlaik aktuāla kļūst tieši Noliņa aiziešana un tas, ka Edžiņš tik ļoti grib viņam līdzi. Edvarts un Ieva ,iespējams, ir pēdējie, kas savu nākotni redz laukos; viņiem vairs nebūs, kam nodot tik grūti iegūtās mājas."
Ievas un Edvarda lomās – Daiga Gaismiņa un Uldis Anže, pārējās lomās – Juris Lisners, Anete Saulīte, Daiga Kažociņa, Ainārs Ančevskis, Jurģis Spulenieks, Anna Klēvere.