Par šī darba iestudēšanu režisors domājis jau piecpadsmit gadu. "Teātrī ir ļoti svarīgi, lai sakrīt [nepieciešamais] aktieru ansamblis," vienu no ieceres realizēšanas priekšnoteikumiem min Mihails Gruzdovs, kura darbā piedalās aktieri Ieva Segliņa (Viņa), Ģirts Ķesteris (Viņš), Lilita Ozoliņa vai Lidija Pupure (Lukerja). Pirmizrāde notiks rīt, 5. novembrī.
Dvēseles galējības
Garstāstu Lēnpātīgā Fjodors Dostojevskis uzrakstīja piecus gadus pirms nāves, kad avīzē izlasījis par kādu jaunu šuvēju, kura ar svētbildi rokās izmetusies pa logu un nositusies. Režisors akcentē, ka savos bezvārdu tēlos krievu autors ierakstījis dzīves un nāves kodus. Ja romānā Idiots (1868) šīs galējības pārstāv divi varoņi (Miškins un Rogožins, Nastasja Fiļipovna un Aglaja), tad šajā darbā tās ir apvienotas vienā personā, kādas mūsdienās ir sastopamas ik uz soļa. "Tas sākās pēc Otrā pasaules kara, kad izčākstēja projekts Cilvēks - galvenais," uz Fjodora Dostojevska tālredzību norāda Mihails Gruzdovs, jo pēc Pirmā vēl bijusi cerība, ka tas noticis nejauši, ka tas nevar atkārtoties - stāsta režisors, kurš savulaik daudz studējis amerikāņu rakstnieka Ernesta Hemingveja darbus.
Mihails Gruzdovs šim iestudējumam ir veidojis gan dramatizējumu, gan arī scenogrāfiju, kostīmus un muzikālo noformējumu: tajā skanēs Johana Sebastiana Baha, Vladimira Martinova, Alfrēda Šnitkes un Šarla Guno komponētā mūzika. "Es jau sen esmu gribējis paņemt visu savās rokās," stāsta režisors, kurš šajā darbā izvairījies no jebkādiem kompromisiem. Tā esot unikāla pieredze viņa biogrāfijā. "Tās nav ambīcijas - es jutu, ka man ir tiesības uz to," atklāj Mihails Gruzdovs, kurš ļoti daudz interesējies par Fjodora Dostojevska daiļradi un dzīvi (iepriekš pēc krievu rakstnieka darba motīviem iestudējis izrādes Puikas un Idiots. Pēdējā nakts - I. A.). Režisors ļoti gaida tikšanos ar skatītājiem. "Es ļoti ceru, ka šī izrāde trāpīs laikā un dvēselē," viņš piebilst.
Uztveres fails
Mihails Gruzdovs uzskata, ka viens no mūsdienu sabiedrības nelaimju cēloņiem ir tas, ka mēs visu vērtējam, nevis uztveram (it kā šī spēja būtu izdzēsta kā fails), tāpēc ar mums ir viegli manipulēt. "Mēs nevaram uztvert sievieti, mēs varam viņu tikai novērtēt," piemēru min režisors. Viņš ir pārliecināts, ka mākslas darbs var kļūt par pagrieziena punktu cilvēka liktenī. "Tu noskaties kādu izrādi vai izstādi, pēc kuras tu sāc uztvert (!) apkārtējos un nepaej garām savai mīlestībai," mākslas spēkam tic Mihails Gruzdovs. Tieši mīlestība var nosvērt svaru kausus starp dzīves un nāves kodu par labu pirmajam. Tad, kad cilvēki mīl, nav svarīgi, kāda kuram ir nacionālā piederība vai politiskā pārliecība šajā sadrumstalotajā pasaulē, kur viss tiek dalīts un pārdalīts.
Mihails Gruzdovs norāda, ka šo uztveres prasmi var pamācīties arī no bērniem, kuri vēl nav ielikti rāmjos. "Mana meita Marta Marija dzīvi uztver simt reižu bagātāk nekā es, jo bērniem tas nāk no Dieva," domā režisors un izstāsta kādu sirsnīgu atgadījumu no savas ģimenes dzīves. Viņi gatavojušies Jaunā gada svinībām un nopirkuši eglīti. "Ātri izpušķosim, uzklāsim galdiņu, paskatīsimies ziņas pa televizoru un parunāsimies," iecerēto rīcības plānu atklāj režisors. Kad Mihails Gruzdovs atgriezies no veikala, meita viņam saka: "Kuš, Rūta guļ!" Kāda Rūta?! Izrādās, ka Marta Marija nolikusi eglīti nedaudz nosnausties: palikusi galvgalī spilvenu un apsegusi ar segu, un lasa tai priekšā grāmatu. "Mēs ar sievu pusstundu staigājām uz pirkstgaliem," atceras režisors.