Zaiga Gaile arī piebilda, ka galvenā ieeja no automašīnu noslogotās Lāčplēša ielas puses ir pārcelta uz pagalmu, kur kluss kā laukos, lai cilvēkiem pirms izrādēm būtu iespēja satikties.
Senās ēkas elpa
Ārā pa jaunā vestibila logu ir redzama mākslinieka un scenogrāfa Ilmāra Blumberga skulptūra Vērotājs, kas šobrīd ir apsnigusi. Savukārt Smiļģa mājas vēsturiskajā vestibilā pa vidu ir izvietotas kolonnas, kuru vienā pusē ir garderobe, bet otrā – kafejnīca ar četrām darba vietām bārmeņiem, diviem liftiem no pagraba virtuves un mēbelēm, kas radītas, iedvesmojoties no Lielās zāles interjera. Galdiņi būs novietoti pie logiem ar skatu uz Lāčplēša ielu. Šajā telpā ir saglabāts arī vecais sienas fragments, uz kura no cara laikiem lasāms uzraksts "Uz biljarda zāli".
JRT vecā ēka ir celta XX gadsimta sākumā un atklāta ar komponista Konradīna Kreicera operas Naktsmājas Granadā iestudējumu – atgādina arhitekte, stāvot uz Lielās zāles skatuves. Šī zāle ir tikusi pārformēta, bet tajā saglabāta vairāk nekā gadsimtu senās ēkas elpa, ko izceļ restaurētie XX gadsimta 30. gadu interjera elementi – centrālā lampa, kvadrātveida gaismekļi un tumši sarkanbrūni priedes saplākšņa paneļi. "Tas ir vienīgais art deco zāles interjers Rīgā," uzsver Zaiga Gaile.
Pēc pārbūves skatītājiem no jebkuras vietas gan parterā, gan balkonā būs ļoti laba redzamība un dzirdamība. Tas panākts, mainot rindu stāvumu un pārbūvējot balkonu. Atbilstoši mūsdienu prasībām ir pārbūvēta skatuve, kas aprīkota ar klusu vinču sistēmu dekorāciju pārvietošanai, un rekonstruēti šņorbēniņi, kam piebūvēts klāt jauns apjoms triju metru augstumā. Pēc pārbūves Lielās zāles parterā ir 322 skatītāju vietas, balkonā – 166 vietas. Krēslus ir izgatavojusi Rīgas krēslu fabrika.
Stiklota galerija
Izrāžu starplaikos skatītāji no visām zālēm varēs pulcēties Vīna zālē ar leti, stāvgaldiņiem un milzīgu gaismas ķermeni. "Šis gaismas ķermenis saucas Leonardo. Tas ir mans izgudrojums, jo mums vajadzēja izgaismot šo telpu un vienlaicīgi paslēpt daudzas tehnoloģijas," atklāj arhitekte. Viņa piemetina, ka šis pārbūves projekts veidots tā, lai telpās ienāktu dienasgaisma un visur būtu saistība ar ārtelpu. "Pa logu jūs redzat izliektu stiklotu galeriju, pa kuru aktieri un citi JRT darbinieki var pāriet no vecās ēkas uz jaunajām telpām," norāda Zaiga Gaile un dodas uz JRT jauno Black Box zāli ar 230 skatītāju vietām.
Šajā zālē ir pārvietojamās tribīnes, gaismas un skaņas sistēmas, kuru digitālais un analogais vadības tīkls ir veidots tā, lai brīvi varētu mainīt konfigurāciju atbilstoši konkrētiem uzvedumiem. "Grīda ir ieklāta ar Kanādas priedi, kas piemērota visām skatuvēm. Tajā var dzīt naglas – šis koks ir tik mīksts, ka pēc tam [visi caurumi] aizvelkas ciet," stāsta arhitekte. Viņa atminas pirms trijiem gadiem notikušu sarunu ar JRT māksliniecisko vadītāju Alvi Hermani, kurš paudis vēlmi šajā zālē iestudēt rakstnieka Tomasa Manna darbu Burvju kalns.
Otra Black Box zāle ir radīta pēc tādiem pašiem principiem kā pirmā, tikai ar mazāku vietu skaitu (100). Starp citiem iestudējumiem tajā varētu tikt atjaunotas tās izrādes, kas savulaik uzvestas Talsu ielā. Iepazīstinot ar pārējiem paveiktajiem darbiem, Zaiga Gaile vērš uzmanību uz to, ka zem ēkām ir izveidots pazemes stāvs. "JRT modelis ir kā arhaiska latviešu sēta, kurā visu dara uz vietas, glabā uz vietas, neko nemet ārā," raksturo arhitekte. Šajā pazemes stāvā atradīsies dekorāciju darbnīcas un galvenās glabātavas.
Pārcelšanās gaidās
Trešajā un ceturtajā stāvā ir ierīkotas trīs mēģinājumu zāles. Viena no tām ir Lielās zāles skatuves izmērā, tajā var mēģināt ar dekorācijām līdz pēdējai dienai; ir saglabāts Smiļģa kabinets, aktieru ģērbtuves papildinātas ar atpūtas vietu. "Mēs esam daudz izmantojuši vecās substances – šīs atpūtas vietas konstrukcija ir izveidota no vecajām sijām un spārēm, kas palika pēc pārsegumu maiņas," stāsta Zaiga Gaile. Rekonstrukcijas procesā ir tikušas atjaunotas vecās durvis, logi un čuguna radiatori.
JRT ēku kompleksā patlaban ir paveikti aptuveni 95% būvdarbu, atlikušas vien pēdējās pārbaudes, nodošana ekspluatācijā, paralēli tam – defektu novēršana. VNĪ un pilnsabiedrības SBSC (Skonto būve un Skonto Construction) martā noslēgtā vienošanās paredz JRT ēku kompleksa nodošanu ekspluatācijā līdz 2023. gada nogalei. Ēku kompleksam pilnībā ir jābūt nodotam VNĪ nākamā gada janvārī, tas ļaus JRT jau gada pirmajos mēnešos sākt pārcelšanos no pagaidu telpām Tabakas fabrikā uz Lāčplēša ielu.