Andra Manfelde, rakstniece
Gada pozitīvākais notikums
Marka Rotko centrs Daugavpilī ir sakārtota, jēgpilna teritorija hruščovku ielenkumā, izkarota no nabadzības drupām. Mani iedvesmo, jo dzīvoju pretējā Latvijas galā – Karostā Liepājā – ar tik monumentālu jūras līniju kā Rotko glezniecībā, līdzīgā kontrastu vidē starp vēsturiski grezno un silikātkantaino. Daugavpils piemērs liek cerēt, ka, pateicoties pirmajām vēsmām – arhitektūras konkursam Ghost Town Challenge –, arī Karosta varētu sākt ar šādu "uzvaras punktu", jo kultūras centrs izpostītā vidē uzrunā kā misionārs.
Gada negatīvākais notikums
Grafomānu uzvaras gājiens bibliotēkās. Kam mums lepnā Gaismas pils, ja šobrīd gara mantu kritērijs ir popularitāte. Neglītais cilvēktiesību bezkaunībā, sociālo tīklu radītajā atpazīstamībā liek šaubīties par sabiedrības veselo saprātu. Vai tiešām daļa bibliotekāru, mazo algu nomērdēti, tā ienīst grāmatas, ka publiskajā telpā ļauj ieiet un "nokārtoties" jebkuram. Gaumi nosaka izglītības līmenis. Agresīva atruna "man patīk" liecina par slimu, degradējušos sabiedrību. Lielveikali ir mūsu tempļi un kultūras centri. Mums visiem ir jāizkāpj no drupām, un es ceru, ka vēl pratīsim stāties pretī lietu un prastuma diktatūrai.
Skats nākotnē
Ļoti ceru, ka drīzumā tiks sakārtots likums par "radošās personas statusu". "Pilna laika rakstnieks" ir diezgan neaizsargāts radījums, it sevišķi, ja piedzimst bērns, ja gadās saslimt un arī kādreiz dodoties pensijā.
Personīgi man gaidīts nākamā gada notikums ir Transcendentālā oratorija – mans un komponista Zigmara Liepiņa kopdarbs. Oratorijas pamatā ir stāsts par zemestrīci Japānā, kur kāda sieviete ar savu ķermeni piesegusi bērnu un brīnumainā veidā glābējs zīdainīti atrada. Plašākā nozīmē tas ir stāsts par upuri un cilvēka jautājumu Dievam – kur tu biji, kad šīs šausmas notika? Arī psalmos Dāvids Dievam pārmet, arī Ījabs pārmet, bet svarīgs ir rezultāts – slava Dievam!