Otrdien, 8. jūnijā, LAS padomes sēdē tika prezentēti novietņu salīdzinošās izpētes veicēju MASH Studio (Lietuva) un fokusgrupas diskusiju veidotāju Grupa93 (Latvija) darba rezultāti. Pēc iepazīšanās ar pētījuma kopsavilkumu, LAS padome apstiprināja procesa gala ziņojumu par koncertzāles būvniecības vietām un akceptēja rezultātu iesniegšanu Kultūras ministrijai. Lai dotu iespēju plašākai sabiedrībai, ieinteresētajām pusēm un medijiem iepazīties ar pētījumu, 10. jūnijā plkst. 10 notiks publiskā pētījuma prezentācija, kas sniegs plašāku ieskatu katras vietas izvērtējumā un argumentācijā tās tālākai virzīšanai, kā arī iepazīstinās ar priekšnosacījumiem, plānojot koncertzāles attīstību. Pasākuma tiešraidi varēs vērot KM un LAS profilos sociālajā vietnē Facebook: https://fb.me/e/151bNXFVr
LAS prezidents, arhitekts Juris Poga uzsver: "Ir noslēdzies koncertzāles novietņu izvēles process, ko īstenojām pēc Kultūras ministrijas aicinājuma un sadarbībā ar to, un procesu raksturo plaša ekspertu un diskusiju dalībnieku iesaiste, nenorobežojoties tikai arhitektu vidē, bet apzinot arī citus viedokļus un piedāvājumus, kas apvienoti ar analītisku vietu salīdzinājumu. Rezultējošais lēmums ir konsolidējošs, īpaši atzīmējot vairāku ieinteresēto pušu iesaistīšanos koncertzāles veidošanā."
Pētījums iekļauj vērtējumu par novietņu stratēģisko potenciālu, sasniedzamību un piekļuvi, vietas gatavību attīstībai, izskatot juridiskos kritērijus un ar tiem saistītos riskus, ir viektas izmaksu prognozes, vērtēta novietnes kapacitāte, pilsētvides konteksts un iespēja veidot vizuāli atpazīstamu ēku, tika izskatīta projekta realizācijas atbilstība ilgtspējības principiem, vērtēta iespējamā sabiedrības reakcija, kā arī iekļauti salīdzināmi starptautisku koncertzāļu projektu piemēri.
"Nacionālā akustiskā koncertzāle ir Rīgas un visas Latvijas nākotnes projekts. Aicinām skatīties uz pilsētu un nākotnes sabiedrību, kāda tā būs 2030. gadā. Rīgai, stratēģiski attīstoties, jāmēģina orientēties ieceru un projektu daudzveidībā, un var būt nepieciešams pārskatīt prioritātes un, iespējams, jānoliek malā dažas pārlieku ambiciozas ieceres. Strādājot pie pētījuma, mūsu mērķis bija izveidot zināšanu bāzi, lai būtu iespējams pieņemt izsvērtu, informācijā balstītu, ilgtermiņā aktuālu, un sabiedrībā akceptētu lēmumu par koncertzāles atrašanās vietu Rīgā," pauž viena no pētījuma autoriem MASH studio vadītāja, pilsētplānotāja Živile Šimkute.
Koncertzālei ieteiktās vietas piedāvā trīs atšķirīgas iespējas un scenārijus nacionāli nozīmīga kultūras objekta realizācijā. Andrejsalā koncertzāle kā kultūras magnēts ūdensmalā kļūtu par reprezentablu un ikonisku teritorijas reģenerācijas katalizatoru un nozīmīgu pilsētainavas sastāvdaļu, stimulējot kopējo teritorijas attīstību, paaugstinot vides kvalitāti un jaunu funkciju ienākšanu. Šajā novietnē iespējama vislielākā arhitektoniskā brīvība, satura un programmas interpretācijas.
Rīgas Kongresu nama pārbūve par akustisko koncertzāli piedāvā iespēju veidot publisku nacionāli nozīmīgu, bet kompaktāku programmu jau esošā ēkā, kurai nepieciešama atjaunošana, lai turpinātu tās izmantošanu jaunā kvalitātē. Šī vieta pētījuma autoru ieskatā ir ātrākais, paredzamākais un izmaksu ziņā pieejamākais ceļš koncertzāles īstenošanai, jo nav nepieciešama papildus infrastruktūras izbūve vai īpaša vietas sagatavošana. Koncertzāles īstenošana Kongresu namā gan prasīs plānotās koncertzāles telpu programmas pārskatīšanu un samazināšanu.
Pašreizējā Rūpniecības preču tirgus teritorija ir mazāk tradicionāla un akceptējama kā koncertzāles vieta. Tomēr līdz ar koncertzāli tā var attīstīties kā jauns un laikmetīgs ar uzņēmējdarbības garu un radošu atmosfēru piepildīts kultūras kvartāls, kas dotu nozīmīgu sociālekonomisko impulsu kopējai Maskavas priekšpilsētas attīstībai kontekstā jau ar uzsākto Rail Baltica infrastruktūras projekta realizāciju, Centrāltirgus, krastmalas un kopējo apkārtnes attīstību.
Kā integrēta procesa sastāvdaļa sabiedrības pārstāvju līdzdalības nodrošināšanai norisinājās piecas fokusgrupas diskusijas pilsētplānotāja un moderatora Neila Balgaļa (Grupa93) vadībā. 15 dažādu jomu un paaudžu profesionāļi kā nākotnes koncertzāles lietotāji ar starptautisku un starpdisciplināru pieredzi tematisko diskusiju ciklā formulēja savu viedokli par koncertzāli kā daļu no mūziķu ekosistēmas un attīstošās Rīgas pilsētas organisma, atvērtu un demokrātisku ēku un publisko ārtelpu ap to. Dalībnieki akcentēja izmaksu un kvalitātes līdzsvaru un kategoriski nostājās pret ēkas būvēšanu uz esošu vērtību rēķina, tostarp nojaucot ēkas vai būvējot parka un apstādījumu teritorijās. Fokusgrupas sarunās būtisks bija vienojošs princips – pārstāt 33 gadu neizlēmību un izcelt tos aspektus, kas sabiedrībai un lēmumpieņēmējiem ļautu vienoties un uzsākt reālu darbu pie koncertzāles projekta realizācijas.
Fokusgrupa diskusijās par Ēku, Teritoriju un Vietu definēja ēkas lietotājiem un sabiedrībai obligātus un vēlamus kritērijus, kas tika integrēti kopējā pētījumā. Pētījuma rezultātā izvirzītās trīs vietas prasa dažādas pakāpes vienošanos un kompromisu meklējumus, un šie nosacījumi definēti un norādīti kā iespējamā tālākā rīcības plāna sastāvdaļa. Diskusiju dalībnieki uzskata, ka vienošanās pamatā ir saprātīgs dialogs starp valsti, pašvaldību un sabiedrību, saprotot, ka ideālas vietas neeksistē un izvēle jebkurā gadījumā būs saistīta ar kompromisiem. Savu iekšējo kompromisu fokusgrupas dalībnieki spēja panākt par vienu vietu – AB dambi, kas ir emocionāli spēcīga vieta mūzikai latviešu apziņā un vieta nacionālajai koncertzālei kā simbolam Latvijas, Rīgas, Daugavas sirdī. Andrejsala, kas kopējos pētījuma secinājumos ir viena no labākajām vietām, fokusa grupas kolektīvam bija mazāk pieņemama neskaidro juridisko apstākļu un īpašumtiesību dēļ.
Kā atzīst Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas priekšsēdētāja Helēna Gūtmane, kopumā pētījuma rezultāti par koncertzāles novietnēm ir līdzīgi arī ar secinājumiem, ko izdarījusi Latvijas Ainavu arhitektu asociācija. Rūpniecības preču tirgus vienoti tika atzīta par vietu ar pilsētvides reģenerācijas potenciālu ne vien Maskavas priekšpilsētas, bet arī Rīgas centra mērogā, un koncertzāles realizācija šajā novietnē spētu vislabāk īstenot augsto mākslas misiju – iedzīvināt harmoniju tur, kur tās trūkst visvairāk.
Jau ziņots, ka LAS, atsaucoties Kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) aicinājumam, piedāvāja vairāku posmu plānu Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnes atrašanās vietas izvēlei, potenciālo novietņu analīzei identificējot 36 iespējamās lokācijas Rīgā. Pēdējā posmā padziļināti tika skatītas sešas vietas – AB dambis, Andrejostas iela 17 Andrejsalā, Elizabetes iela 2 kopā ar Kronvalda bulvāri 6, Uzvaras parka teritorija starp Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri, Rūpniecības preču tirgus teritorija starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu un Rīgas Kongresu nams, kas izskatīšanai pievienots pēc Rīgas domes aicinājuma.
Biedrība Latvijas Arhitektu savienība ir arhitektu profesionālā organizācija un apvieno vairāk nekā 400 biedru – profesionālu arhitektu. LAS galvenie darbības virzieni ir arhitektu profesionālo interešu aizstāvība, arhitektu sertificēšana un arhitektūras attīstība un popularizēšana.