Vēstulē tiek uzsvērts, ka mūzikas tradīciju bagātajai Rīgai vēsturiski nekad nav bijusi koncertzāle, jo Lielās Ģildes telpas savulaik tika piemērotas koncertzāles vajadzībām, un vērienīgākie rekonstrukcijas darbi tajā notika pēc ugunsgrēka 1964. gadā. Šobrīd gan koncerti, gan mūziķu ikdienas darbs notiek mūsdienām neatbilstošos apstākļos.
Mūziķi arī atbalsta koncertzāles vietas izvēli pilsētas centrā, jo tradicionāli valsts nozīmes kultūras būves pasaules metropolēs atrodas vēsturiskajos centros un parkos.
Vēstules autori norāda, ka asajām diskusijām par koncertzāles tapšanas procesiem jābūt profesionālām, vienojošām, nevis šķeļošām, ka tajās jāņem vērā arī mūziķu vajadzības - izcila akustika, augstvērtīga arhitektūra un 21. gadsimta prasībām atbilstošas prasības pret publisko telpu.
"Mēs ceram, ka ar šo projektu varēsim atšķirt jaunu lappusi daudzās nozarēs – būvniecībā, kultūrā, ekonomikā," pausts vēstulē.
"Šobrīd ir atrasts kompromiss. Jā, lēmums tika pieņemts strauji, jā – saprotam pārmetumus par vēl vienas, negribas teikt – kārtējās - diskusijas trūkumu. Tomēr ceram uz to, ka visas iesaistītās puses raudzīsies nākotnē, nevis pagātnē, atradīs vienojošus, nevis šķeļošus argumentus un beidzot spēs radīt Rīgā koncertzāli," rakstīts vēstulē.
Mūziķi secina, ka AB dambja atrašanās vieta Daugavas vidū būtu bijusi skaista, bet nesamērīgi dārga, jo tikai paša dambja sakārtošanai būtu jāinvestē 32 miljoni. Kongresa nama pārbūve saistās ar sarežģītām Rīgas pilsētas un valsts politiskajām un juridiskajām attiecībām, kuru atrisināšana nu jau prasītu ilgu laiku un resursus. Savukārt Andrejostas vai Skanstes valsts un privāto partnerattiecību sakārtošanai ir pārāk daudz juridiski, morālu un finansiālu risku. Tāpēc vēstules autori uzskata, ka, atbrīvojot vietu koncertzālei Elizabetes ielā 2, beidzot ir rasta gan politiska, gan valstij ekonomiski izdevīgākā iespēja radīt Latvijai ko ilgi gaidītu un vērtīgu.
Vēstules autori aicina politiķus un arhitektus nelikt šķēršļus šī projekta īstenošanai, iesaistīties dialogā, nevis karā un kopīgi radīt Kronvalda bulvārī Eiropas valsts cienīgu kultūrtelpu.
Vēstuli atbalstījuši: Guntars Prānis (JVLMA rektors), Raimonds Pauls ar piezīmi, ka LNSO ir vajadzīga mājvieta, jo mūziķi sen to ir pelnījuši, Zigmārs Liepiņš, Vestards Šimkus, Dita Kreinberga, Raimonds Ozols, Aleksandrs Antoņenko, Ainārs Rubiķis, Guntis Gailītis (Rīgas pieminekļu aģentūras direktors un RLB valdes priekšsēdētājs), Jānis Liepiņš, Vairis Nartišs, Diāna Ozoliņa, Vieturs Vārdaunis, Normunds Šnē, Valts Pūce, Reinis Zariņš, Andrejs Osokins, Juris Kalnciems, Inese Galante, Egils Siliņš, Marina Rebeka, Māris Ošlejs, Andris Veismanis, A. Toca un citi.