Tā ir viena no vecākajām Rīgas aptiekām. Vecpilsētas aptieku 1820. gadā dibināja Tērbatas universitātes absolvents Kārlis Eduards Lēzevics. Toreiz, 19. gadsimtā, aptieku darbībai Rīgā bija augsta kvalitātes latiņa un īpaša nozīme sabiedrībā. Aptiekāra profesija bija prestiža, sabiedrībā to cienīja un farmaceitus uzlūkoja kā cildenus līdzcilvēku glābējus. Tolaik farmaceits ārstēja tos cilvēkus, kas diemžēl nevarēja atļauties vizīti pie ārsta.
Līdz pat 1940. gadam ''Vecpilsētas aptieka'' vadījās pēc vēl tālajā 17. gs. pieņemtā Rīgas Aptieku reglamenta. Zīmīgi, aptiekāri vēl aizvien ievēro šīs ētikas kodeksa pamatnostādnes – aptiekāram, viņa palīgam vienmēr ir jābūt laipnam, pieklājīgam un mundram, pieejamam kā bagātiem, tā nabagiem. Var tikai iedomāties, kāda Rīga bija toreiz, kad 19. gadsimtā šeit dzīvoja vien 40 tūkstoši cilvēku un bija pieejamas 11 aptiekas. Tieši samērā sīvā konkurence nodrošināja tik ļoti kvalitatīvo pakalpojumu.
Pirmā pasaules kara laikā aptieka tomēr mainīja adresi, bet tas neietekmēja aptiekas darbības principus un attieksmi pret saviem klientiem. Šobrīd ir pagājuši 200 gadi, kopš pirmo reizi durvis vēra aptieka, un tagad, glabājot tradīcijas, tā darbojas kā viena no Mēness aptiekām. Lai gan sākotnēji varētu šķist, ka vienmēr viss vēsturiskais un vērtīgais ir jāpakārto modernizācijai un inovatīviem uzlabojumiem, šī aptieka ir pierādījums pretējam.
Visos laikos šai aptiekai ir bijis svarīgs tās vizuālais noformējums, tēls, kādu tā rada saviem klientiem un apmeklētājiem, kuri nereti tikai intereses vadīti ir vēlējušies ielūkoties telpās, kur vietu radis unikāls sienas cilnis – keramiskā siena.
Tā mākslinieks ir 1939. gadā Saldū dzimušais Andrejs Ķiģelis. Uzreiz gan jāatzīmē, darbu mākslinieks veidoja kopā ar saviem kolēģiem – metālkalēju Ināru Gulbi (1935–1998) un grafiķi Māri Ozoliņu (1943–2014). Andrejs Ķiģelis ir spilgts personāžs Latvijas mākslas vēsturē, jo visu savu dzīvi rūpējies par keramikas mākslas attīstību Latvijā. Māksliniekam šis darbs ir svarīgs vēl šodien.
Par godu Vecpilsētas aptiekas dzimšanas dienai keramiķis Andrejs Ķiģelis labprāt dalījās savās atmiņās par ievērojamo darbu: "Šī siena, kuru veidoju kopā ar grafiķi Māri Ozoliņu, tapa 1969. gadā, neilgi pirms mana diplomdarba aizstāvēšanas Latvijas Mākslas akadēmijā. Tolaik Bolderājas būvmateriālu rūpnīcā vadīju keramikas pulciņu, bija iespēja iegūt materiālus, un siena tika nodota 1970. gadā. Darba veidošana aizņēma aptuveni mēnesi. Keramiskā siena ir veidota no šamota māla. Sagatavošanās process bija laikietilpīgs, metāla kalumu toreiz pēc pasūtījuma izgatavoja metālkalēja Ināra Gulbe. Sākotnēji izgatavoju mazu modelīti, atceros, ka taisīju to akadēmijā un keramiķis Bogdānovs, mani no agra rīta tur ieraugot, teica: ''Andrej - atkal tu jau te strādā?!''
''Darbs pie šīs sienas man personīgi veicās ļoti viegli, sienā ietverti man tuvie dabas motīvi, aptiekas trauki – viss kopā izskatījās ļoti labi. Kad darbs bija gatavs, aptiekā joprojām norisinājās kapitālais remonts, un siena gadu stāvēja, gaidot atklāšanu. Toreiz gan Aptieku pārvaldei nepatika sākotnējais sienas izskats, jo tā bija glazēta, tāpēc ar smilšu strūklu to notīrījām. Strūklaku, kur bija dzeramtrauks, toreiz izveidoja Māris Ozoliņš ar sievu Kornēliju Ozoliņu, bet pēc aptiekas atvēršanas, bērniem pa to kāpelējot, tā ātri vien salūza, un tad to vēlreiz izgatavoju es. Tā šī strūklaka tur joprojām vēl atrodas, vismaz pēdējo reizi, kad biju iegājis aptiekā pirms pāris gadiem. Protams, man ir gandarījums par veikumu aptiekā, bet ļoti vēlētos, lai šis darbs tiktu cienīts, iekļauts vēsturiskā mantojuma pulkā,'' stāsta mākslinieks.
10. decembrī, svinot Rīgas Vecpilsētas aptiekas 200. gadadienu un 50 gadus kopš dekoratīvā keramiskā sienas ciļņa izveides, tika atklāta informatīva plāksne unikālā keramiskā ciļņa autoriem. Pašlaik šī ir viena no lielākajām pašapkalpošanās aptiekām, bet aptiekā mītošajam zīmolam tas tikai kalpo par papildu dzinuli vēlreiz novērtēt mākslinieku lielo ieguldījumu.