Tas nebija pārsteigums, jo viņas vārds bija izskanējis jau rudenī, tomēr partija meklēja citus saraksta līderus, piemēram, ekonomikas ministru Danielu Pavļutu un bijušo Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Mārtiņu Bondaru. Viņu atteikšanās kandidēt vēlēšanās sagādāja līderes godu Ingai Antānei, kura pati atzīst, ka pirms Reformu partijas izveidošanas ar politiku nebija saistīta un zemās atpazīstamības dēļ netika ievēlēta 11. Saeimā no Kurzemes vēlēšanu apgabala.
Jābūt pirmajai
Vēlme būt pirmajai Ingai Antānei esot kopš bērnības. «Teicamnieces sindroms,» viņa saka. Tomēr par paimeitiņu viņu saukt arī būtu aplam - kāda bijusī studiju biedrene, kura savu vārdu lūdza neminēt, apgalvo, ka Inga studiju sākumā bijusi «traka pīpmane», vēlāk gan smēķēšanu atmetusi, bet jau studiju laikā izcēlusies ar milzīgām darba spējām un uzcītību. Viņu raksturo arī kā cilvēku ar lielām ambīcijām, par ko liecina studijas Humbolta universitātē Berlīnē. I. Antāne pati atzīst, ka tas bijis ļoti grūti, bet ārkārtīgi vērtīgi. Advokātes praksē viņai nav īpaši skaļu lietu, bet ir gandarījums par uzvaru Latvijas Hemofilijas biedrības tiesvedībā ar Veselības ministriju par kompensējamajiem medikamentiem. «Es esmu un būšu juriste, advokatūra bija mans sapnis, uz kuru es gāju desmit gadus,» viņa saka. Un tomēr pienāca brīdis, kad viņa piekrita ienākt politikā. To ierosinājusi kāda draudzene, kas ir arī Zatleru ģimenes draudzene. «Tev ir jāpalīdz Valdim,» viņa teikusi, un kolēģi advokātu birojā I. Antāni atbalstījuši. Savukārt par ministra padomnieci viņa piekritusi kļūt pēc Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres ierosinājuma. Vēlāk I. Antāni ievēlēja par partijas Rīgas nodaļas vadītāju.
Sākot strādāt ministrijā, I. Antānei ar ministru E. Sprūdžu, kā viņa pati saka, «visādi mums ir gājis», bet, kad raksturi saslīpējušies, atklājusies līdzīga domāšana un sakritusi vēlme iekustināt ministriju. Šobrīd I. Antāne VARAM strādā uz pusslodzi un pieļauj, ka priekšvēlēšanu periodā ministram nāksies meklēt jaunu darbinieku viņas vietā. Viņa enerģiski atbalsta neviennozīmīgi uztvertās E. Sprūdža iniciatīvas par pašvaldību referendumiem un deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās: «Kāpēc cīnīties pretī loģikai?»
Bruģējot ceļu uz Rīgas mēra krēslu, I. Antāne asi nekritizē pašreizējo Rīgas mēru un viņa komandu, to raksturojot ar vārdiem: «Es neesmu ne par, ne pret Ušakovu.» Viņa arī atzīst, ka dome paveikusi daudzus labus darbus, bet iestājas par labu pārvaldību, un ir piemēri, kad tas nav darīts, piemēram, pārlieku dārgā Saktas puķu tirgus būvniecība. «Vienotība ir opozīcijā, viņiem ir lielāka sāpe, viņi redz vairāk nekā es, bet tā nav, ka es nezinu, kas tur notiek. Ministrijā mēs daudz ko redzam un reaģējam, bet es nekliegšu, ka viss ir slikti,» viņa saka. Ģimenē Ingas Antānes lēmums kandidēt vēlēšanās esot akceptēts. Vecākā meita piekritusi samērā viegli, jaunākais dēls īpaši nesaprotot, kas notiek, tikai ir pamanījis, ka mammas mājās ir aizvien mazāk. Toties vīrs sākumā bijis kategoriski pret, tomēr pakāpeniski pie šīs domas pieradis.
Sauc par pārmijnieci
Ingai Antānei tagad jākāpina sava atpazīstamība. Nacionālās apvienības saraksta līdere Baiba Broka arī nebija ļoti zināma plašā sabiedrībā, taču tūlīt pēc izvirzīšanas gan viņu, gan Vienotības saraksta līderi Sarmīti Ēlerti mediji lūdza komentēt dažādas norises Rīgā. Inga Antāne šo iespēju nevarēja izmantot. Tomēr pirmie soļi jau kā mēra kandidātei ir visai apņēmīgi - viņa ieradās Vienotības Rīgas nodaļas kopsapulcē un kritizēja šīs partijas nepietiekamo atbalstu RP ministru reformām, kā arī neslēpa nepatiku par Solvitas Āboltiņas izteikumiem pēc Ventspils mēra Aivara Lemberga atstādināšanas ierosināšanas. «Es to par puiciskumu un prettiesiskumu uztvēru personiski,» viņa atzīst, neslēpjot, ka lielā mērā ir ministra lēmuma līdzautore. Runā, ka I. Antāne savulaik esot uzdevusi ministrijas ierēdņiem atrast pamatojumu Jelgavas mēra Andra Rāviņa atstādināšanai no amata, taču pārkāpumi nav atrasti. Vaicāta, vai tā ir tiesa, I. Antāne patiesā izbrīnā iepleš acis - tā nekādā ziņā neesot patiesība.
Par viņas darbību ministrijā atsauksmes ir visai dažādas. Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Māris Kučinskis I. Antāni raksturo kā «Sprūdža ideju īstenotāju pirmajā ietērpā, ko pēc tam profesionāļi izbrāķē». Viņaprāt, I. Antāne ir kā pārmijniece starp ministra vēlmēm un ierēdņiem, kuriem viņa dod rīkojumus. Nils Ušakovs varot tikai atviegloti uzelpot, uzskata M. Kučinskis. Rīgas vicemērs, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) nevarot neko pateikt par I. Antāni kā mēra kandidāti, jo sastopoties reizi mēnesī ostas valdes sēdēs, kur I. Antāne pārstāv VARAM. Domstarpībām ar viņu pagaidām neesot bijis pamata, visciešākā sadarbība esot vides jautājumos. Pati I. Antāne gan darbu Brīvostā raksturo citādi - viņa kopā ar Ekonomikas ministrijas deleģēto Ģirtu Greiškalnu bieži esot opozīcijā A. Amerikam un pārējiem Rīgas domes pārstāvjiem valdē. «Tev tiek nolikti dokumenti uz galda - lem! Es tā negribu, ja nezinu, kas tai mapē iekšā. Nav skaidrs, kāpēc nomas līgumu vienā gadījumā slēdz uz pieciem gadiem, otrā uz gadu, trešajā - uz četrdesmit, nav pamatojuma - tikai pēc līdzšinējās prakses,» skaidro I. Antāne.
Vaicāta, vai iespēja nepārvarēt piecus procentus ir risks viņas reputācijai, I. Antāne atzīst, ka arī advokātam ikviena lieta ir risks zaudēt tiesā. «Es nedomāju par zaudējumu, es domāju par uzvaru. Ja es kandidēju uz mēra amatu, es ceru uz mēra amatu un darīšu visu, lai to panāktu. Pretinieki ir ļoti spēcīgi. Ja ne mērs, tad vicemērs. Bet primāri tomēr mērs. Kāpēc nē?» Viņa nesaka ne jā, ne nē, vai būtu gatava iet kopā ar Saskaņas centru, atstājot Saeimas koalīcijas partnerus opozīcijā, ja būtu tāda situācija. Par sēdēšanu opozīcijā viņa šobrīd nedomā.