Satiksmes nozarē valdības rīcības plānā noteikti 12 pasākumi, no kuriem līdz šim veiksmīgi izpildīti kopumā 10. Savukārt divi plāna pasākumi daļēji īstenoti, jo nepieciešama sadarbība ar citām ministrijām un atbildīgajām iestādēm, kas šobrīd aktīvi norisinās.
Augulis tikšanās laikā kā vērienīgākos satiksmes nozares investīciju un attīstības projektus uzsvēra Rail Baltica sekmīgo īstenošanu, kā arī dzelzceļa elektrifikācijas projektu, par kura realizēšanu šogad panākta vienošanās valdībā. Šo projektu īstenošana sniegs nozīmīgu ieguldījumu transporta tīkla attīstībā un konkurētspējas palielināšanā.
Tāpat pērn sperts solis pareizā virzienā pretī specializētā budžeta principam, lai nodrošinātu prognozējamu un ilgtspējīgu finansējumu autoceļu sakārtošanai.
"Jau šogad par 10% jeb 14 miljoniem palielināts valsts budžeta finansējums autoceļiem, ko ieguldīsim tieši vietējo ceļu remontdarbos. Tāpat arī nākamajos gados noteikts finansējuma palielinājums, kas saistīts ar akcīzes nodokļa par degvielu ieņēmumiem, kā arī iekšzemes kopprodukta pieauguma procentiem. Ceļu sakārtošanas finansējuma palielinājumam ir iezīmēts jau konkrēts pieauguma procents, kas ir pozitīva tendence. Tomēr darbs turpinās un ar Finanšu ministriju jāpanāk vienošanās par līdzekļu pakāpenisku palielināšanu, izvērtējot arī alternatīvus finanšu avotus," norāda Augulis.
Ministrs skaidro, ka joprojām strādājam apstākļos, kad globālā situācija radījusi dažādus izaicinājumus tranzīta un loģistikas jomā. Nozares galvenie uzdevumi ir saistīti tieši ar sadarbības stiprināšanu un uzlabošanu esošajos tirgos, jaunu kravu plūsmu pa dzelzceļu piesaisti un jaunu tirgu apgūšanu.
Tāpēc tranzīta un loģistikas jomā veikts nozīmīgs darbs sadarbībā ar dažādām partnervalstīm, tai skaitā Ķīnu. Rezultātā 2016.gadā Latvijā ieradās pirmais Ķīnas testa konteinervilciens, bet šobrīd turpinās darbs pie nākamo vilcienu organizēšanas no Ķīnas. Pērn sekmīgi noorganizēts arī formāta 16+1 forums ar Ķīnas augsta līmeņa delegācijas piedalīšanos. Vienlaikus SM izveidojusi darba grupu ar saviem uzņēmumiem, kas regulāri virzīs Ķīnas jautājumus gan aviācijā, gan konteinervilcienu un investīciju piesaistē ostās. Būtiski sadarbība stiprināta ar Baltkrieviju, kur Latvija saskata sadarbības iespējas vērienīgā loģistikas centra Lielais akmens kontekstā, kā arī uzsākts darbs pie jauna maršruta izveides uz Irānu un Indiju.
Savukārt pērn veikts arī būtisks ieguldījums aviācijas attīstībā, īpaši uzsverot Liepājas starptautiskās lidostas sertificēšanu. Liepājas lidosta kļuvusi par pirmo lidostu Eiropā, kas sertificēta pēc jaunā regulējuma, iegūstot jaunas attīstības iespējas piesaistīt komerclidojumus.
Ministrs arī uzsver, ka kopumā sekmīgi uzsāktais darbs satiksmes nozarē aktīvi turpinās, vienlaikus risinot arī izaicinājumus.