"Ja mēs raugāmies no ES finansējuma piesaistes un Latvijas politiskās izšķiršanās viedokļa, ir pilnīgi skaidrs, ka projekti ir konkurējoši. Taču ne tādā ziņā, ka būtu cerības uz Eiropas naudu Rīgas-Maskavas dzelzceļam. Ja augstas Latvijas amatpersonas iepriekš nav spējušas saprast diplomātiskā angļu valodā izteiktu ES pārstāvju viedokli šajā jautājumā, tad būtu ieteicams latviski izlasīt ES transporta lietu komisāra Sīma Kallasa interviju "Latvijas Avīzē". Vēstījums ir nepārprotami skaidrs - Maskavas projektam nav nekādu izredžu tapt par ES atbalstītu projektu, taču tas var izjaukt Latvijas izredzes īstenot "Rail Baltica" projektu," atzīst Zīle.Turklāt, pēc Zīles domām, nav arī loģiski attīstīt Rīgas-Maskavas virzienu pirms "Rail Baltica" izbūves. "No ES viedokļa Rīgas-Maskavas savienojumam ir pievienotā vērtība tad, ja pastāv labs dzelzceļa savienojums starp Rīgu un ES centrālo daļu," atzīst VL-TB/LNNK priekšsēdētājs.Zīle uzsver, ka Eiropas Komisijas līmenī ir pilnīgi skaidrs, par ko patiesībā šobrīd notiek cīņa. Varam pieminēt vēl vienu Kallasa citātu: "Es redzu zināmu cīņu ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs. Cilvēki, kuri redz nepieciešamību Baltijas valstis integrēt Eiropas tīklā, atbalsta Ziemeļu un Dienvidu savienojumu. Tajā pašā laikā valstīs, arī Latvijā, valda arī citas spēcīgas ekonomiskās intereses."Zīle uzskata, ka nav pamata Auguļa teiktajam par potenciālu ES finansējuma trūkumu "Rail Baltica" projektam. "Ir taisnība, ka ES Transeiropas tīklu programmas TEN-T pārrobežas sadaļas papildus finansējums "Rail Baltica" izmaksas var segt tikai par 10%-25%. Taču Latvijai ir pieejami ievērojami Kohēzijas fonda līdzekļi, kurus var izmantot projekta izdevumu segšanai līdz pat 85%. Un ir grūti saprast, kāda veida ES finansējumu Augulis domā piesaistīt Rīgas-Maskavas projektam - vai doma ir tikai par privātu naudu, kā izriet no Krievijas transporta Igora Levitina sacītā par projekta lielo ekonomisko jēgu," jautā Zīle."Var piekrist Valsts prezidentam, ka runas par Rīgas-Maskavas dzelzceļa modernizēšanu ir noteikts pagrieziena punkts Krievijas attieksmē. Taču ir jautājums - vai šis pavērsiens kārtējo reizi nav mērķēts ķīļa dzīšanai starp Baltijas valstīm. Turklāt, tie, kuri regulāro seko ārpolitikas norisēm, labi zina, cik stabili un ilgtermiņa bieži vien izrādās Krievijas sadarbības piedāvājumi. Un vai mēs par to esam gatavi maksāt ar novēršanos no Eiropas, lai ģeopolitiski pagrieztos Krievijas virzienā?", retoriski vaicā Zīle.Kā LETA jau ziņoja, Latvijas un Krievijas sadarbības mērķis ir četru joslu ātrgaitas automaģistrāles attīstīšana starp Rīgu un Maskavu, kas veicinātu tranzītu uz Latvijas lielākajām ostām - Rīgu, Ventspili un Liepāju, šodien vienojies satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) un Krievijas transporta ministrs Igors Levitins.Satiksmes ministrija norāda, ka maģistrāle būs viena no galvenajām tranzīta artērijām un Latvijai prioritārs projekts. Patlaban paveikti automaģistrāles turpmākās attīstības izpētes darbi un sākti būvdarbi 82 kilometru garumā. Plānots, ka līdz 2018.gadam tā tiks pabeigta.Patlaban SM veic sagatavošanās darbus, lai izbūvētu četru joslu automaģistrāles no Rīgas uz Liepāju, Ventspili un Krievijas robežu, piesaistot papildus finansējumu no Eiropas Savienības līdzekļiem.Maršrutā Rīga-Maskava tiks izbūvēts 23 kilometrus garš posms no Krapes līdz Koknesei, 18 kilometrus garš posms no Ludzas līdz Nirzai, kā arī rekonstruēts 35,5 kilometrus garš posms no Tīnūžiem līdz Krapei un piecus kilometrus garš posms no Ploskiem līdz Zilupes tiltam.Projekti tiks finansēti no 2007.-2013.gada programmēšanas perioda Kohēzijas fonda līdzekļiem un SM piešķirtā valsts budžeta līdzekļiem.
Zīle: nav loģiski attīstīt Rīgas-Maskavas virzienu pirms Rail Baltica
Eiropas Parlamenta deputāts un nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle uzskata, ka nav pamata satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) un Valsts prezidenta Valda Zatlera apgalvojumiem, ka Rīgas-Maskavas virziena dzelzceļa projekta īstenošana ir papildinošs, nevis konkurējošs projekts ar "Rail Baltica", informēja EP Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas preses asistents Rolands Pētersons.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.