Laika ziņas
Šodien
Sniegs

Atkritumu apsaimniekošana atgriežas normālā režīmā

Līdz 20. maijam rīdziniekiem jānoslēdz jauni līgumi ar atkritumu apsaimniekotāju, Guntaram Gūtem skaidro SIA Clean R izpilddirektors Valerijs Stankevičs.

Kāda šobrīd īsti ir situācija atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā? 

Droši vien jāsāk ar nelielu atkāpi vēsturē, ņemot vērā, ka atkritumu stāsts pēdējā gada laikā Rīgā ir izteikti saasināts. Viss aizsākās vēl pērn, kad notika Rīgas domes rīkotais iepirkums tā sauktajā privātās un publiskās partnerības projekta (PPP) ietvaros. Konkursā tika izvēlēts viens atkritumu operators ar līguma termiņu uz 20 gadiem, tajā bija noteikta virkne izpildāmo kritēriju, daudz dažādu specifisku prasību. Galvenais mērķis bija izvēlēties vienu atkritumu apsaimniekošanas operatoru Rīgai, kas spētu izpildīt visas ES direktīvas prasības atkritumu apsaimniekošanās jomā nākamajos 10–15 gados, maksimāli piesaistot tieši privātā uzņēmēja finansējumu.

Šīs ES prasības nosaka, ka no 2020. gada ir jāievieš bioloģisko atkritumu šķirošanas sistēma, no 2025. gada – tekstila izstrādājumu šķirošanas sistēma utt. Katrā ziņā ES noteiktās prasības ir pietiekami liels izaicinājums, un šo prasību neizpilde Latvijai kā ES dalībvalstij var draudēt ar dažādām finansiālām sankcijām.

Jau pats iepirkuma process, tēlaini sakot, gāja kā pa kalniem, jo tajā mums nesaprotamu iemeslu dēļ iesaistījās Konkurences padome (KP), kura šo iecerēto projektu vērtē pavisam savādāk, un tā dēļ projektu daļēji apturēja, nācās izsludināt un vēlāk arī pagarināt ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā. Loģiski, ka šajā situācijā Rīgas dome rīkoja sarunu procedūru, lai nodrošinātu atkritumu izvešanas pakalpojumu sniegšanu ārkārtas situācijas laikā. Savukārt pavisam nesen notika kārtējais iepirkums, kurā jau uz septiņiem gadiem četrās apkalpošanas zonās tika izraudzīti trīs atkritumu apsaimniekošanas operatori. Taču jāatzīst, mēs kā uzņēmums esam tomēr nedaudz bažīgi, jo nav saprotams, kas īsti notiek likumdevēju pusē un vai šis iepirkums vismaz uz nākamajiem septiņiem gadiem tiešām ir pēdējais. Proti, vai mums nav jārēķinās, ka pēc dažiem mēnešiem tiks atkal izsludināts jauns konkurss.

Jo arī šo iepirkumu kāds var apstrīdēt?

Par laimi, šo vairs nevar, bet vēl nav beidzies pirmā iepirkuma stāsts. Likums nosaka, ka KP ir jāpieņem gala lēmumu par šo jautājumu ne vēlāk kā divu gadu laikā kopš lietas ierosināšanas brīža. Patlaban ir pagājis aptuveni pusgads. Tas nozīmē, ka nākamā pusotra gada laikā kaut vai teorētiski pastāv iespēja, ka KP secina, ka toreizējā konkursa apturēšana tomēr nebija pamatota. Patiesībā es nepiekrītu arī KP vadītājas Skaidrītes Ābramas interpretācijai par konkurenci kā tādu atkritumu jomā, jo OECD pētījuma rezultāti ļoti skaidri parāda, ka atkritumu apsaimniekošanas nozarē, ņemot vērā šīs jomas specifiku, konkurence notiek par tirgu, proti, kad uzņēmumi sacenšas iepirkumā par tiesībām sniegt pakalpojumus noteiktā teritorijā, nevis tirgū, kad savus pakalpojumus var piedāvāt jebkurš. Piemēram, lai apkalpotu Rīgas atkritumu jomu, nepieciešams aptuveni 80 specializēto automašīnu, turklāt visa apsaimniekošanas sistēma ir ļoti sarežģīta infrastruktūra. Nevar tā vienkārši nopirkt mašīnu, noalgot šoferi un izvest atkritumus. Nepieciešami gan dažādi tehnoloģiskie risinājumi, tostarp līgumu slēgšana, rēķinu izrakstīšana, norēķinu sistēmas uzturēšana un daudzas citas lietas. Nedrīkst aizmirst arī par kopējām vadlīnijām nozarē – zaļo domāšanu, aizvien plašāku atkritumu šķirošanu. Tāpēc likumsakarīgi, ka februāra beigās Saeimā pirmajā lasījumā tomēr netika akceptēts priekšlikums par pilnīgi brīvā tirgus noteikšanu atkritumu apsaimniekošanā, jo tā rezultāts varētu būt, ka Rīgā varētu darboties vairāki desmiti operatoru ar vienu divām automašīnām, kas katrs individuāli nodarbotos ar klientu apkalpošanu. 

Vai tad tas būtu slikti?

Pirmkārt pašvaldībai šādā situācijā būtu teju neiespējami izkontrolēt katra šā uzņēmēja labo praksi. Saprotiet, bizness ir vērsts uz naudas pelnīšanu, bet tas nozīmē, ka katrs no viņiem censtos ieekonomēt, lai spētu piedāvāt zemākas cenas. Nenoliedzami klientam tas būtu pozitīvi, taču – uz kā rēķina? Vai būtu samaksāti visi nodokļi? Vai transportlīdzekļu tehniskā specifika atbilstu noteiktajām prasībām? Un pats būtiskākais – kurš atbildētu par šķirošanas mērķu sasniegšanu?

Jūsu uzzīmētā aina atsauc atmiņā taksometru tirgus brīvlaišanas sekas lidostā...

Kaut kādas paralēles te var saskatīt... Taču atgriežoties pie iecerētā brīvā tirgus atkritumu apsaimniekošanā – šeit ir būtisks jautājums, vai visi savāktie atkritumi tiktu nogādāti atkritumu uzglabāšanas poligonos un šķirošanas vietās. Ka tik beigās mēs nesaskartos ar situāciju, ka mežos regulāri tiktu konstatēti izgāzti atkritumi...

Par šo gan kāds jums tagad varētu pārmest, ka pamatīgi sabiezināt krāsas...

Jā, bet teorētiski šādu situāciju nevar izslēgt. Taču tieši tāpēc ir loģiski, ka šī joma ir nodota pašvaldību kontrolē, kuras attiecīgi var noteikt kritērijus potenciālajiem pakalpojuma sniedzējiem, un Rīga nav izņēmums. Tāpēc bija dīvaini dzirdēt, ka Rīga varētu būt īpašs izņēmums, vienīgā pašvaldība Eiropā un varbūt pat pasaulē, kur vienā pilsētā apstiprina nosacījumus, kas ir pilnīgi pretēji gan visā pārējā valstī noteiktajai kārtībai, gan atšķirīgi no citām valstīm. Es nezinu nevienu valsti, kurā tiktu piemērots likumprojekta virzītāju iecerētais absolūti brīvas konkurences modelis. Un vēl būtiska nianse – atkritumu apsaimniekošanas jomā lielākā konkurence ir par apjomu jeb apgrozījumu. Tas nozīmē, ka ieguvēji no pilnīgi brīvas konkurences būtu lielveikalu tīkli un lielie ražošanas uzņēmumi, visiem pārējiem – mazajiem atkritumu ražotājiem – būtu lielāki tarifi.

Kādēļ?

Tas, kurš iegūst ar zemāku tarifu lielāku apjomu, nodrošina sev lielu apgrozījumu, un viņam īsti vairs nav vēlmes braukt pie, piemēram, vienas privātpersonas pilsētas nomalē savākt atkritumus. Visticamāk, operators gribot negribot piekritīs turp braukt, taču, visticamāk, jau par pavisam citu tarifu. Rezultātā sanāks, ka privātpersona zināmā mērā segs tās izmaksas, kuras iegūs kā atlaidi liels un turīgs lielveikalu tīkls. Bet Rīgas iedzīvotāji no šīs konkurences ieguvēji nebūtu.

Taču šobrīd šīs bažas, saprotu, nav aktuālas, jo nākamos septiņus gadus pakalpojumu sniegs trīs lieli uzņēmumi?

Atbilstoši jaunajiem normatīviem, kur tika ņemti vērā arī KP un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieteikumi, Rīga tika sadalīta četrās zonās, un atbilstoši normatīviem un konkursa rezultātiem no 20. maija mūsu uzņēmums ieguvis tiesības sniegt pakalpojumus divās zonās, bet pārējās divās pakalpojumu sniegs divi citi atkritumu operatori. Tāpat ir skaidrs, ka arī plānotie likuma grozījumi par pilnīgu tirgus atvēršanu Rīgā tomēr nestāsies spēkā 1. janvārī, jo savādāk vismaz teorētiski pastāvētu iespēja, ka kāds varētu apstrīdēt pašreiz noslēgtos līgumus ar operatoriem. Tas nozīmē, ka šie apsaimniekošanas līgumi tomēr darbosies ilgāk nekā tikai līdz janvārim. Diemžēl mums ir sajūta, ka visi šie strīdi un ierosinājumi par pilnīgu tirgus atvēršanu jebkuram vairāk izskatās pēc politiskās cīņas starp Saeimu un pašvaldību, kur likumdevēju un izpildinstitūciju pārstāvji, kuri iniciēja šīs izmaiņas, vispār neizprot, ko nozīmē atkritumu apsaimniekošanas sistēma ar ļoti sarežģītu un dārgu infrastruktūru. Un būtu ļoti naivi cerēt, ka kāds liels ārvalstu atkritumu apsaimniekotājs, zinot, ka Rīgā ir brīvais tirgus, nolems investēt naudu un mēģinās šeit sākt biznesu. Prakse ir pilnīgi pretēja – ārvalstu operatori nemaz nestartē iepirkumos – ja viņiem ir interese, viņi mēģina nopirkt kādu vietējo operatoru, kurš jau ir uzvarējis konkursā un ieguvis līgumu uz noteiktu termiņu.

Ja salīdzinām ar 20 gadu termiņu – kādas korekcijas jūsu uzņēmuma darbības stratēģijā ieviesīs iegūtie septiņu gadu līgumi par divām apsaimniekošanas zonām Rīgā? Tostarp runājot par jūsu pieminēto ES prasību izpildi. 

Pirmkārt jāuzsver, ka tie ir pilnīgi dažādi iepirkumi ar pilnīgi dažādiem nosacījumiem un kritērijiem. PPP projektā tieši tādēļ bija noteikts 20 gadu termiņš, jo bija virkne prasību, kas operatoram jāizpilda. Piemēram, pazemes konteineru izbūve atsevišķās pilsētas daļās, pārsvarā Vecrīgā, kur ir ne tikai maz vietas virszemes konteineru izvietošanai, bet būtisks arī estētiskais faktors. Tāpat bija paredzēts izbūvēt nojumes publiskajos šķiroto atkritumu laukumos, vēl bija iecerēts pašvaldības norādītajās vietās izveidot septiņus jaunus šķiroto atkritumu savākšanas publiski pieejamos laukumus. Visas šīs prasības jaunajā iepirkumā netika iekļautas un līdz ar to arī netiks īstenotas. Vienlaikus nedaudz pazeminātas arī tehniskās un vides atbilstības prasības atkritumu izvešanas mašīnām. Mēs paši neatkarīgi no konkursiem, plānojot attīstību, jau bijām pasūtījuši 11 jaunas atkritumu mašīnas, kuras plānojam saņemt līdz maija vidum.

Vēl noteikts, ka visiem trim operatoriem ir jānodrošina dalīto atkritumu savākšana privātpersonām. Līdz šim uzņēmumam bija ļauts izvērtēt ekonomisko izdevīgumu privātpersonu segmentā, jo šai klientu grupai – privātmāju īpašniekiem – nav tik tik lielu šķiroto atkritumu apjomu, bet konteinera nodrošināšana un dalīto atkritumu izvešana tomēr maksā naudu, tajā pašā laikā otrreizējo materiālu tirgus nav īpaši izdevīgs. Šobrīd līguma nosacījumi paredz, ka pēc privātpersonas pieprasījuma operatoram ir jānodrošina šis pakalpojums. Taču atgriežoties pie ES prasībām – es personīgi patlaban nespēju saprast, kā valsts plāno izpildīt noteiktās saistības atkritumu šķirošanas jomā. PPP gadījumā tas viss būtībā tika uzlikts uz operatora pleciem, pašreizējā septiņu gadu perioda līguma gadījumā – to nevar noteikt operatoriem. Ņemot vērā, ka Rīga būtībā ir puse Latvijas gan iedzīvotāju skaita, gan saražoto atkritumu ziņā, ir skaidrs – kā ar šo galā tiks Rīga, tā arī attiecīgi visa valsts kopumā. 

Taču jebkurā gadījumā atkritumu izvešana neapstāsies un iedzīvotājiem nav jāsatraucas par iespējamu krīzi?

Viennozīmīgi nav jāsatraucas. Taču šeit gribu īpaši uzsvērt – martā beidzas izsludinātā ārkārtas situācija, kuras laikā iedzīvotāji varēja neslēgt līgumus, bet pakalpojums tāpat tika nodrošināts normālā režīmā. Tādēļ šobrīd pilnīgi visiem iedzīvotājiem vai namu apsaimniekotājiem triju mēnešu pārejas posma laikā obligāti ir jānoslēdz līgums ar attiecīgās zonas operatoru. Līgumu slēgšana sāksies 10. martā līdz 20. maijam. Jo no 20. maija visi iepriekš noslēgtie līgumi zaudēs spēku. Tāpēc iedzīvotājiem būtiski ņemt vērā – ja jūsu atkritumi pēc 20. maija netiek izvesti, diezgan ticami, ka jūsu apsaimniekotājs nav noslēdzis jauno līgumu. Tāpēc ir vērtīgi šajā pārejas posmā pārliecināties, vai apsaimniekotājs ir noslēdzis jaunos līgumus. Un vēl viens jaunums ir tas, ka ir ieviests dalījums zonās, tāpēc aicinu gan apsaimniekotājus, gan uzņēmumus un arī privātmāju īpašniekus savlaicīgi pārbaudīt, kurā zonā atrodas konkrētā īpašuma adrese un kurš operators tajā sniedz pakalpojumus, jo atšķiras gan tarifi, gan līgumu slēgšanas kārtība un citas nianses.

Minējāt, ka atšķirsies tarifi. Tātad visiem tas nebūs identisks?

Tieši tāpēc, ka pilsēta ir sadalīta četrās zonās, katrs operators, gatavojot savu piedāvājumu konkursam, ņēma vērā gan iedzīvotāju blīvumu, gan industriālo klientu daudzumu konkrētajā zonā, tāpat arī attālumu no pilsētas konkrētās daļas līdz atkritumu poligonam un virkni citu ekonomisko faktoru. Līdz ar to, piemēram, mēs savā pieteikumā katrai zonai piedāvājam nedaudz atšķirīgu tarifu, tieši ņemot vērā iepriekš minētos kritērijus. Protams, jebkurā gadījumā katrā zonā uzvarēja lētākais piedāvājums. Un vēl būtiski – kopš septembra līdz šim brīdim visiem trim operatoriem bija klienti dažādās apkaimēs būtībā visā Rīgas teritorijā, tāpēc klientiem jāņem vērā, ka no 10. marta viņiem vairs nebūs izvēles iespēju, ar kuru operatoru līgumu slēgt, – būs tikai un vienīgi konkrētās zonas operators ar konkrētu tarifu, kas nav maināms, jo ar tādu operators ir uzvarējis konkursā par konkrēto zonu.

Klientiem, kurus apkalposim mēs – Clean R – Rīgas divās zonās, jau no 10. marta būs iespēja slēgt līgumus, turklāt ne tikai klātienē klientu apkalpošanas centrā, bet arī attālināti speciāli izveidotajā klientu portālā. Tur ir iespēja speciālā meklētājā ievadīt savu adresi un uzreiz noskaidrot, kurā zonā atrodas konkrētā adrese un kurš operators tur sniedz pakalpojumus. Starp citu – atbilstoši jaunajiem nosacījumiem operatoram obligāti ir jāizveido klientu apkalpošanas centrs attiecīgajā pakalpojumu sniegšanas zonā. Tā kā esam uzvarējuši divās zonās, papildus jau esošajam centram Vietalvas ielā 5 tuvākajā laikā darbu sāks arī otrs Pārdaugavā – Kurzemes apkalpošanas zonā tirdzniecības centrā Abava, Mellužu ielā 17. Tāpēc īpaši aicinu klientus neatlikt šo būtisko pienākumu uz pēdējo brīdi. Ja pēc 20. maija kāds līgumu nebūs noslēdzis – diemžēl mēs nemaz nevaram izvest atkritumus, jo par klienta adresi un vajadzībām visdrīzāk nemaz nezinām. Līdz ar līguma noslēgšanu klienti arī varēs izvēlēties gan atkritumu izvešanas biežumu, gan konteineru tilpumu atkarībā no atkritumu saražošanas apjomiem un paradumiem. 

Vai ir vēl kādas nianses, kas līdz ar jaunajiem līgumiem būs citādas nekā līdz šim?

Pirms diviem gadiem mūsu uzņēmums atsevišķās Rīgas apkaimēs eksperimentālā kārtā izmēģināja bioloģisko atkritumu šķirošanu. Respektīvi – likums to vēl neprasīja, bet mēs ar vairāku daudzdzīvokļu māju biedrībām vienojāmies, ka Clean R piešķir speciālus maisus un konteinerus šo atkritumu šķirošanai. Šajā laikā analizējām, cik daudzi iedzīvotāji iesaistās šajā projektā, cik daudz šādu atkritumu rodas, kāds ir to sastāvs, kā tas ietekmē pārējo sadzīves atkritumu daudzumu un tamlīdzīgi. Likums paredz, ka no 2021. gada bioloģisko atkritumu šķirošanai ir jābūt, un no 20. maija visi operatori Rīgā ir gatavi nodrošināt bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Proti, mēs piedāvāsim un iedzīvotājiem būs iespēja pasūtīt ne tikai atsevišķus sausā iepakojuma šķirošanas un stikla konteinerus, bet arī bioloģiskajiem atkritumiem, kas ietver gan mājsaimniecības bioloģiskos atkritumus, gan arī cita veida zaļos atkritumus, piemēram, zāli un lapas. Te gan jāpiebilst, ka atšķirībā no sausā iepakojuma konteineriem par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu būs noteikta maksa, gan mazāka nekā parastajiem sadzīves nešķirotajiem atkritumiem. Vienlaikus šos – brūnās krāsas konteinerus – operatori iztukšos biežāk higiēnas nosacījumu dēļ. Viens mūsu konkurents patlaban izmēģina tekstilizstrādājumu šķirošanu. Respektīvi – gatavojoties aizvien pieaugošajām šķirošanas prasībām, nozares uzņēmumi paši izmēģina dažādas opcijas, lai gan to likums pagaidām mums nemaz neprasa darīt. Un te atkal varu tikai piebilst, ka valstij ir nopietni jādomā, kā Latvija spēs izpildīt aizvien pieaugošās vides prasības atkritumu apsaimniekošanā, taču vienlaikus rēķinoties, ka vismaz atbilstoši pašreizējiem nosacījumiem šīs rūpes uz operatoru pleciem nevarēs tā vienkārši uzlikt. Arī iedzīvotājiem ir svarīgi mācīties aizvien vairāk šķirot atkritumus – ne tikai tāpēc, ka dažādi normatīvi to prasa darīt aizvien lielākā apjomā, bet arī tāpēc, ka, jo mazāk mēs saražosim nešķirotos atkritumus, jo mazāks būs saņemtais rēķins, pat ņemot vērā to, ka atkritumu apsaimniekošanas jomā izmaksas dažādu jaunu prasību ieviešanas dēļ pastāvīgi pieaug. Jebkurš var iepazīties ar noteiktajām prasībām no 2025., 2030. un tālākiem gadiem – jāpārstrādā vairāk nekā 50% no visiem savāktajiem atkritumiem. Tāpēc svarīgi par to domāt jau šodien, nevis gaidīt valstij no pašvaldībām un otrādi. Jo katra kavēšanās diena beigās var rezultēties ar ES piespriestiem miljonu eiro sodiem, kurus, visticamāk, nāksies nomaksāt ikvienam no mums – vai nu ar nodokļiem, vai palielinātiem atkritumu izvešanas tarifiem. 

Top komentāri

non
n
vispirms jau, tā nekad nekur nebija aizgriezusies. Nevajag pūst vāverītes, lai sev iesistu politisko kapitālu
a kur liksim
a
A kur liksim NA -Nacionālos atkritumius?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas