Te gan jāuzsver, ka spējāka gada izaugsme galvenokārt bijusi tāpēc, ka imports ir bijis ļoti vājš (mazāks nekā pirms gada), nevis tāpēc ka iekšzemes pieprasījums vai eksports augtu straujāk. No nozarēm lielāko devumu izaugsmē šī gada otrajā ceturksnī sniedza iekšējā tirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu.
Ceturkšņa izaugsme, kas labāk parāda tieši pēdējas tendences gan ir palēninājusies, no 1.2% pirmajā ceturksnī līdz 0.7% otrajā. Tas gan vienalga ir nedaudz straujāk kā rādīja ātrais novērtējums. Gaidāms, ka šis būs bijis visvājākais ceturksnis šogad, un ceturkšņa izaugsme gada otrajā pusē atkal paātrināsies gan dēļ atkopšanās Eiropā, gan tāpēc ka „Liepājas Metalurga” negatīvais efekts uz rūpniecību un eksportu jau būs izgājis.
Kā arī bija prognozēts, lielākais devums ekonomikas izaugsmē 2.ceturksnī bija mājsaimniecību patēriņam. Tā izaugsme saglabājas noturīga, ko veicina gan algu un nodarbinātības kāpums, gan kopumā stabilas patēriņa cenas un patērētāju noskaņojums. Līdzīgas tendences sagaidāmas arī otrajā pusgadā. Savukārt eksporta izaugsme vēl nedaudz piebremzējās – gada otrajā pusē to vājinās mazāka graudu raža (un zemākas cenas) nekā pērnā gada rekordi, tomēr ārējais pieprasījums pakāpeniski sāks uzlaboties.
Galvenās bažas pašlaik ir par investīcijām. Lai arī kritums 2.ceturksnī ir palicis ievērojami mazāks, investīcijas pamatkapitālā joprojām ir zemākas nekā pirms gada. Tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem kāpēc imports ir tik vājš (piemēram, importē mazāk mašīnu un iekārtu). Investīcijas ir nepieciešamas gan sabiedriskajā sektorā (piemēram, infrastruktūrā), gan privātajā sektorā (lai palielinātu ražošanas jaudas, kur noslodze ir augsta; lai turpinātu uzlabot ražīgumu un konkurētspēju, utt.). Bez šīm investīcijām būs grūti turpināt palielināt eksporta tirgus daļas. Cerams, ka investīciju aktivitāte varētu pieaugt uz gada beigām, kad arī pasaules ekonomika jutīsies labāk un uzņēmēju noskaņojums Eiropā uzlabosies.