Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

Adamkus: Mūsu paziņojums par Astravjecas AES ir reakcija uz starptautiskās sabiedrības klusēšanu

Piektdien izplatītais divu Lietuvas bijušo līderu un triju partiju vadītāju aicinājums par Baltkrievijā topošo nedrošo Astravjecas atomelektrostaciju (AES) ir reakcija uz starptautiskās sabiedrības klusēšanu šai jautājumā, paziņojis viens no šīs iniciatīvas atbalstītājiem - bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus.

Sarunā ar ziņu aģentūru BNS viņš izteicis pārliecību, ka Lietuvas valdībai šis jautājums "jāizvirza starptautisku diskusiju līmenī".

Jau vēstīts, ka divi bijušie Lietuvas līderi - Adamkus un Vītauts Landsberģis - kopā ar trīs partiju vadītājiem aicinājuši Lietuvas valdību "darīt visu, kas tās spēkos, lai nekavējoties apturētu Astravjecas AES būvniecību" Baltkrievijā, 50 kilometrus uz austrumiem no Viļņas. Aicinājumu valdībai parakstījuši arī Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu līderis Gabrieļus Landsberģis, Liberāļu savienības līderis Eliģijs Masjulis un Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības priekšsēdētājs Ramūns Karbausks.

Tajā arī uzsvērts, ka Lietuvas valdībai ir jāgarantē, ka Baltkrievijas AES saražotā elektrība nekādos apstākļos nenonāk Lietuvā, kā arī neplūst tai cauri tranzītā un netiek pārdota tās tirgū.

Kā uzsvēris Adamkus, nav pareizi, ka Eiropas Savienība faktiski nereaģē uz Astravjecas AES celtniecību, kaut gan uz Lietuvu ES tika izdarījusi spiedienu, lai panāktu, ka tā slēdz Ignalinas AES, kurā darbojās Krievijā ražoti un Rietumos par nedrošiem uzskatīti reaktori.

"Nav saprotama šāda atšķirīga ES attieksme, ka vieniem tāda lieta atļauta neprotestējot, (..) bet mums turpat līdzās [AES] tika slēgta," sacījis Adamkus.

Jau ziņots, ka Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis piektdien nosauca šo aicinājumu par jautājuma politizēšanu pirms rudenī gaidāmajām Seima vēlēšanām. Pēc viņa teiktā, pašreizējā valdība pie šī jautājuma ir strādājusi ilgi un daudz jau ir izdarīts.

"Man ir žēl, ka šis jautājums tiek ierauts priekšvēlēšanu darba kārtībā. Tā vietā, lai vienoti meklētu risinājumus šim jautājumam, par kuru visas politiskās partijas būtībā jau ir vienisprātis, tas pašlaik tiek prezentēts kā kas tāds, kas netiek risināts," Masjulis teica ziņu aģentūrai BNS. "Vēl lielāku nožēlu izraisa tas, ka zināmā mērā tiek sētas nesaskaņas, kad tādi augsti cienījami līderi kā Valds Adamkus un Vītauts Landsberģis iesaistās kampaņā," klāstīja Lietuvas enerģētikas ministrs.

Masjulis atgādināja, ka Astravjecas AES būvniecība tika sākta laikā, kad Lietuvā pie varas bija labēji centriskā valdība Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu vadībā, tādēļ tagad opozīcijā esošajiem arī vajadzētu uzņemties daļu atbildības.

23.decembrī  Masjulis nosūtīja vēstuli Latvijas, Igaunijas, Polijas un Somijas ekonomikas un enerģētikas ministriem, aicinot kaimiņvalstis nepirkt elektroenerģiju no AES, kas tiek būvētas Baltkrievijā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā. Lietuvas varas iestādes cenšas panākt, ka Astravjecas AES jautājums tiek izskatīts Eiropas Savienības līmenī.

Janvāra sākumā Masjulis tikās ar Igaunijas ekonomikas ministru Kristenu Mihalu, kurš BNS teica, ka Igaunija atbalsta Lietuvas pozīciju, ka visām trim Baltijas valstīm nevajadzētu pirkt elektrību no nedrošām kodolstacijām Baltkrievijā un Kaļiņingradas apgabalā. Tomēr Somija tādu ideju neatbalsta.

Lietuva vairākkārt paudusi bažas par Astravjecas AES drošumu un atbilstību starptautiskajiem standartiem. Šīs spēkstacijas pirmo reaktoru paredzēts nodot ekspluatācijā 2017.gadā, bet otro - 2019.gadā. Reaktoru kopējā jauda būs 2400 megavatu. Celtniecība sākta 2012.gada aprīlī. Lielāko daļu projekta izmaksu finansē Krievija.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kampaņa vai rūpes?

Diskusijas par pārtikas produktu augstajām cenām Latvijā, salīdzinot ar līdzīgām precēm gan Baltijas kaimiņvalstīs, gan arī tālākās Eiropas valstīs, ar lielāku vai mazāku regularitāti uzvir...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē