Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 2. novembris
Dzīle, Viva, Vivita

Agronoms: Kraso temperatūras svārstību dēļ augļu un dārzeņu attīstība šogad kavējas

Krasās temperatūras svārstības Latvijas augļu dārzos un dārzeņu stādījumos kavē augšanu, paātrina augu novecošanos un veicina intensīvākus kaitēkļu uzbrukumus, aģentūrai LETA atzina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti (LLKC).

"Temperatūras svārstības šogad bijušas ļoti krasas, tās mērāmas pat vairākos desmitos grādu, kas ietekmē kā mērenā klimata dārzeņus, piemēram, kāpostus, burkānus, sīpolus un sarkanās bietes, tā siltumu mīlošās kultūras - gurķus, kabačus, ķirbjus. Laika apstākļi veicinājuši arī miltrasas un kaitēkļu attīstību," norāda LLKC eksperts Māris Narvils.

Pēc karstuma viļņa jūnija sākumā daudzviet Latvijā bija vērojamas netipiski vēlas salnas, kuras gan ievērojamu postu nenodarīja, - dažādas kultūras cieta vietās, kurās pēc ilggadējiem novērojumiem salnas ir sagaidāmas. Tomēr vislielāko ietekmi uz augu valsti atstāja ilgstošais sausums, jo veģetācija atsākās jau martā un līdz jūnija vidum nokrišņu bijis ļoti maz.

Kā atzina Narvils, situāciju nedaudz uzlaboja šīs nedēļas ciklonu atnestie nokrišņi, tomēr patlaban augsnes virskārta jau vairāk nekā 10 centimetru dziļumā daudzviet ir sausa. Tiek traucēta ne tikai augu barības elementu uzņemšana un barošanās, bet arī sadīgšana, sakņu sistēmas attīstība.

Lai mazinātu sausuma ietekmi, agronoms iesaka nepieļaut nezāļu attīstību, jo kultūraugiem tās atņem ūdeni un augu barības elementus. Jāplāno intensīva laistīšanas stratēģija, ja tā nav iespējama, jāizmanto mulča, kā dabiskā, tā no sintētiskiem materiāliem gatavotā. Var izmantot seklu rindstarpu rušināšanu, nepieļaujot plaisu veidošanos zemē.

Tāpat regulāri jāseko kaitēkļu izplatībai dārzā. Ja to ir ļoti daudz, nekavējoties jālieto augu aizsardzības līdzekļi, ievērojot norādītās devas, darba šķīduma koncentrāciju un nogaidīšanas laiku.

"Pārdzīvot stresa situācijas augiem palīdzēs arī mēslojumi, kas satur ne tikai slāpekli, fosforu, kāliju un mikroelementus, bet arī bioloģiski aktīvās vielas - fitohormonus, auksīnus, giberelīnus. Parasti tajos tiek izmantotas jūras zāles, kūdras humīnvielas, dažkārt arī brūnogles, raugs un citas organiskās substances," rezumēja LLKC agronoms.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē