Godājama augstskolas docētāja K. K. brīvajā laikā nodarbojas ar garo distanču skriešanu. Reiz Latvijas čempionātā nebija ieradušās augstas klases sportistes, un viņa uzvarēja. Viņai tika veikts dopinga tests un asinīs atrastas meldonija atliekas. Viņa tika diskvalificēta uz četriem gadiem, turklāt publiski apsmieta.
Cilvēki, kas vīzdegunīgi apsmēja cienījamo vieglatlētikas amatieri, ar vieglatlētiku nodarbojās laikos, kad nelietot virkni šodien aizliegtu vielu bija neiespējami. Ilgus gadus sportisti dažādas ķīmiskas vielas, medikamentus, asins transfūziju lietoja tālab, ka šīs zāles vai metodes nebija aizliegtas. Meldonijs ir aizliegts sportā kopš šā gada sākuma, bet meldonijs vecāka gadagājuma cilvēkiem sirds protekcijai (aizsardzībai) tiek lietots ļoti plaši, turklāt mazās devās meldonijs ir bezrecepšu zāles. Pat tad, ja ārsts to ir ieteicis, tas nav jāraksta uz receptes.
Amatieru sports mums ir jāatbalsta, nevis jāgremdē. Nav nozīmīgāka kolektīvās veselības sarga kā amatieru sports cikliskajos sporta veidos – garo distanču skriešanā, slēpošanā, orientēšanās sportā, riteņbraukšanā, peldēšanā.
Vēl vairāk – ja mēs vēlamies, lai Latvijas iedzīvotāji dzīvo ilgu un kvalitatīvu mūžu, neslimo darbspējīgā vecumā, kā arī ievērojami atliek savas vecu ļaužu ligas, mums svarīgs ir vecāka gadagājuma ļaužu sports, proti – veterānu sports. Tomēr veselība, sirds un asinsvadu sistēmas slimību profilakse vecākiem cilvēkiem dažkārt nozīmē ne tikai sportu, bet arī medikamentu lietošanu. Un visiem, kas nodarbojas ar amatiersportu un/vai veterānu sportu, nevar nodrošināt sporta mediķu atbalstu, kas, iespējams, ieteiktu sirds protekcijai kādu citu līdzekli. Un vēl – nav nekāda pamata neļaut cilvēkam nodarboties ar amatiersportu tikai tāpēc, ka Latvijas čempionātā nepiedalās profesionāļi un amatiersportists pats sev par pārsteigumu var kļūt par Latvijas čempionu ar rezultātu, kas jebkuru nopietnu sportistu klātbūtnē vispār netiktu lāgā vērā ņemts.
Tātad – ja vieglatlētikas savienības atsevišķas amatpersonas ir pret amatiersportu, tad visas amatiersporta aktivitātes (pusmaratoni, meža skriešana utt.) jārīko ārpus šīs savienības.
Un tagad – pamatošu, kāpēc neredzu nekā slikta meldonija lietošanā vecāka gadagājuma sportistiem. Esmu ārsts un ilgus gadus dažādās starptautiskās organizācijās esmu cīnījies pret dopinga lietošanu. Neesmu saistīts ar farmaceitisko ražošanu un tirdzniecību, nekad neesmu saņēmis finansiālu atbalstu par zāļu reklamēšanu vai ieteikšanu. Nekad neesmu izrakstījis vai pats lietojis Mildronātu un neesmu piedalījies farmakoloģiskos pētījumos. Taču kā redaktors vairākos žurnālos angļu, krievu un latviešu valodā esmu rediģējis un publicējis materiālus par meldonija klīniskajiem pētījumiem. Latvijā meldoniju ražo AS Grindex ar nosaukumu Mildronāts, tāpēc mēs biežāk sarunvalodā lietojam tieši šo nosaukumu. Starptautiskajā publiskajā telpā notiek dzīvas diskusijas par to, ir vai nav meldonijs uzskatāms par dopingu, ir vai nav meldonijs kaitīgs cilvēka veselībai, ir vai nav meldonijs labs sirds muskuļa protektors.
Meldonijs ir γ-butirobetaīna (GBB) struktūranalogs, un tāpēc ir GBB-hidroksilāzes – pēdējā karnitīna biosintēzes ķēdes fermenta konkurentais inhibitors. Mildronāta darbības pamatā ir karnitīna sintēzes ierobežošana, kas noved pie taukskābju oksidācijas bremzēšana ishēmijas apstākļos, tādējādi pieslēdzot enerģijas iegūšanai (ATF) glikozes oksidācijas ķēdi, kas prasa apmēram 12% mazāk skābekļa. Un iespējams, tieši šī 12% skābekļa ekonomija ļauj kaut kādā mērā sportistiem sasniegt nedaudz labākus rezultātus, ja treniņprocesā lietots meldonijs. Tomēr šajā gadījumā varētu arī definēt pretēji, ka meldonijs ir darbojies kā sirds vai skeleta muskuļa saudzētājs vai ārstētājs pēc pārlieku lielas slodzes. Meldonijs ir izcilas zāles, jo ļauj izmantot karnitīnu muskuļos enerģētikai, bet neļauj rasties karnitīna kaitīgajiem blakusproduktiem. Sportistiem īstais dopings ir karnitīns, bet meldonijs neļauj šim karnitīnam bojāt veselību.
Medicīnā jebkuru apgalvojumu pieņemts balstīt uz pētījumiem un analīzi. Medicīnā lietojamo farmakoloģisko līdzekļu nozīmēšanu profilaksei un ārstēšanai pamato pierādījumu bāze (evidence based medicine). Jebkura medikamenta farmakoloģisko pierādījumu bāzi veido pirmsklīniskie un klīniskie pētījumi četrās fāzēs. Mūsdienās pētījumi parasti notiek, analizējot medikamenta iedarbību desmitiem, simtiem tūkstošu pacientu, bet nereti pētījumi aptver miljonus.
Atbilstoši pierādījumu bāzei nav iespējams par pētījumiem uzskatīt visus novērojumus un ziņojumus, kas publicēti dažāda līmeņa zinātniskā un parazinātniskā literatūrā. Pasaulē ir milzums žurnālu un interneta vietņu, kas publicē arī parazinātniskus un pat pseidozinātniskus materiālus. Arī starp zinātniskiem materiāliem ir milzīga atšķirība. Klīnisko pētījumu rezultātu ticamību reglamentē pielietotā metodika. Šodien par ticamiem rezultātiem uzskata vienīgi tos, kas iegūti randomizētos paralēlu grupu pētījumos. Starptautiskā līmenī visaugstāk vērtē dubultaklos (angliski double-blind, tas nozīmē – ne pētnieki, ne pētījuma dalībnieki nezina visus pētījuma nosacījumus tā norises laikā) pētījumus.
Arī par meldoniju (Mildronātu) ir publicēti daudzi simti pētījumu un zinātnisku publikāciju, taču lielākoties tie ir vai nu novērojumi, vai atklāta tipa pētījumi. 21. gadsimta izvirzītajām prasībām, manuprāt (esmu medicīnas žurnālu redaktors un galvenais redaktors ar 27 gadu stāžu), atbilst tikai 8 pētījumi, kas veikti Latvijā, Ukrainā, Japānā un Krievijā. Visi šie pētījumi ar ticamiem rezultātiem attiecas vienīgi uz meldonija ietekmi sirds un asinsvadu slimību pacientiem. Proti, meldonijam ir pozitīva ietekme, ārstējot koronāro sirds slimību, sirds mazspēju un perifēro artēriju slimības.
Atkārtošos – nav neviena kaut cik ticama pētījuma par meldonija ietekmi, piemēram, nieru vai aknu slimību gadījumā, kaut mēs zinām faktu, ka meldonijs palīdz izvadīt karnitīna blakusproduktus gan caur nierēm, gan caur aknām. Gluži tāpat nav neviena pētījuma par Mildronāta ietekmi uz sportista sirdi vai muskuļiem. Un, ja man nav pieejami neviena šāda pētījuma dati, tad tādu datu nav arī Pasaules Antidopinga aģentūras speciālistiem.
Ko labu dara meldonijs sirds un asinsvadu slimniekiem, kāpēc šis medikaments kardioloģijā ir tik ļoti populārs? Koronārās sirds slimības (tā mēs saucam slimības, kas saistītas ar sirds vainagartēriju caurlaidības samazināšanos, – stenokardiju, infarktu u.c.) slimnieku ārstēšana ar meldoniju kombinācijā ar AKE inhibitoriem uzlabo pacientu klīnisko stāvokli, uzlabo viņu dzīves kvalitāti, uzlabo skeleta muskulatūras funkcionālo stāvokli, miokarda sistolisko funkciju, perifērisko asinsriti, atjauno simpātiskās un parasimpātiskās nervu sistēmas aktivitātes līdzsvaru. Gluži tāpat pēc šīm publikācijām, kur analizēti simti tūkstoši pacientu, mēs varam apgalvot, ka meldonijs ļoti palīdz slimniekiem, kam aizsērējušas kāju artērijas, kam jāapstājas ik pēc brīža sāpju dēļ, kam sākas gangrēna un draud kājas amputācija. Šiem slimniekiem Mildronāta ietekmē uzlabojas slodzes tolerance sešu mēnešu laikā par 50–60%. Profesors Andrejs Ērglis, kurš vispār ir virzīts uz slimības profilaksi, minimālām medikamentu devām, angioplastisku ārstēšanu (tas ir – viņš radioloģiskā kontrolē asinsvadā ievada zondi, no asinsvada aizsērējuma vietas izņem trombu un ieliek sietiņu – stentu), arī nozīmē meldoniju saviem slimniekiem itin bieži. Vecāka gadagājuma sportistiem viņš nozīmē meldoniju, pat tādiem, kas skrien maratonu vai piedalās pasaules veterānu spēlēs. Bet šajā gadījumā meldonijs tiek nozīmēts, pamatojoties uz veloergometrijas, angiogrāfijas vai pat datortomogrāfijas datiem.
Nav neviena pētījuma uz zemeslodes, kas būtu veikts ar meldoniju sportistu vai vispārēji veselu cilvēku gadījumā. Neviena, nekur pasaulē. Tātad – nekur nav neviena zinātniska pamatojuma atzīt meldoniju par vielu, kas uzlabo rezultātus sportistiem.
Tomēr, ja jau meldonijs uzlabo sirds funkciju un sirds muskuļa darbību slimiem cilvēkiem, jādomā, ka tam ir arī pozitīva ietekme uz vesela cilvēka sirdi. Mans mērķis nav apstrīdēt Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) lēmumu iekļaut meldoniju aizliegto preparātu sarakstā, bet paskaidrot, ka meldonijs ir zāles, kas vecāka gadagājuma cilvēkiem uzlabo sirds asinsvadu sistēmu.
Vai amatiersportistiem lietot meldoniju? Jā, lietot, ja šo medikamentu nozīmējis kardiologs vai ģimenes ārsts. Jo vairāk es par meldoniju lasu, interesējos, apkopoju informāciju, es teiktu, ka meldonijs tiešām vecāka gadagājuma sportistiem ar viegliem sirds asinsapgādes traucējumiem būtu ļoti labs risinājums, turpinot savu sportista dzīvi. Bet sportista dzīvei būtu jāturpinās gan darba mūžam, gan pensionāra mūžam līdzi.
Nav ne mazākā pamatojuma lietot meldoniju vairāk par vienu gramu dienā, pat tad, ja esat nolēmis kļūt par pasaules čempionu triatlonā veterāniem. Tiesa, es lāgā neticu arī mazām devām – ir iegādājams Mildronāts kā bezrecepšu preparāts 250 mg tabletēs, man liekas, ka šī deva nedaudz līdzinās homeopātijai. Zinātniskos pētījumos par optimālām parasti tiek atzītas devas 0,5–1 g.
Sm72
Arturs
Dr. Apini,