Viņš gan atzīmē, ka jebkuram farmaceitam ir iespēja atvērt aptieku tajās vietās, kur nav pārsniegts pieļaujamais aptieku skaits.
Problēma ir apstāklī, ka neviens farmaceits nevēlas aptieku atvērt tādā vietā, kurā ir maz potenciālo klientu. Visi vēlas savas aptiekas atvērt lielveikalos, tirgos, poliklīnikās, slimnīcās un svarīgos satiksmes mezglos ar lielu klientu plūsmu, skaidro Lībķens.
Savukārt pastāvošais normatīvais regulējums ir vērsts tieši uz to, lai aptiekas nekoncentrētos vienā vietā, bet būtu izvietotas vienmērīgi pa visu valsts teritoriju.
"Kā var secināt no medijos nesen izskanējušās informācijas, farmaceitiem, kas Satversmes tiesā iesniedza pieteikumu, kurā viņi apstrīd normas, kas viņiem it kā liedz izveidot savu aptieku, nav sava skatījuma, kā uzlabot aptieku izvietojuma kritērijus, lai tie būtu taisnīgāki, labāki un visādi citādi pacientiem izdevīgāki. Mūsdienu sabiedrībā ikvienam ir tiesības nākt klajā ar priekšlikumiem un savu redzējumu, kā uzlabot pastāvošo sistēmu, bet kritēriju atcelšana tiesas ceļā jau nerisina prasības iesniedzēju pieminētās problēmas," atzīst Lībķens.
Jebkuru tiesību normu ir iespējams uzlabot, bet tiesību normas pilnīga atcelšana nerisina problēmu, uzsver AĪA valdes priekšsēdētājs. No vienas puses, prasības iesniedzēji lūdz atcelt pastāvošos aptieku izvietojuma kritērijus, bet, no otras puses, nesen medijos izskanējusī informācija rada priekšstatu, ka prasības iesniedzēji nav gatavi pilnīgai aptieku tirgus liberalizācijai un īstai konkurencei, kas valda brīvā tirgū.
"Ir jāsaprot, ka no aptieku izvietojuma kritēriju atcelšanas lielākie ieguvēji būs ārvalstu mazumtirdzniecības veikalu tīkli vai, piemēram, starptautiskās degvielas uzpildes stacijas, kas varēs visos savos tirdzniecības punktos atvērt jaunas aptiekas. Savukārt tās aptiekas, kas ir spiestas strādāt ne īpaši labās vietās, teorētiski iegūs iespēju pārvietoties uz pilsētu un ciemu centriem, kur apgrozās lielāka klientu plūsma. Bet, vai šādā gadījumā pacienti būs ieguvēji, ja piemājas aptieka pārcelsies uz pilsētas centru, cieši blakus vairākām citām aptiekām," retoriski jautā Lībķens.
Komentējot situāciju aptieku tirgū, Lībķens atzīmē, ka Veselības ministrija jau iepriekš ir paudusi viedokli, ka aptieku skaits Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir par lielu. Tādēļ ir maz ticams, ka situācija būtu pēkšņi mainījusies un iedzīvotāju skaits palielinājies, kā rezultātā būtu nepieciešams palielināt aptieku skaitu.
Kā ziņots, vairāki farmaceiti Satversmes tiesā apstrīdējuši normas, kas viņiem faktiski liedz izveidot savu aptieku. Sūdzības iesniedzēji vēlas taisnīgu noregulējumu, kas potenciāli jauniem aptieku tirgus dalībniekiem neliktu atvērt aptiekas visvientuļākajos Latvijas nostūros, kamēr tām aptiekām, kas bija bija ieņēmuši tirgus pozīcijas jau kritēriju ieviešanas brīdī, nav nekāda pienākuma apgūt šos lauku apvidus.