No 270 miljoniem ik gadus transporta līdzekļa ekspluatācijas un degvielas akcīzes nodokļu formā iekasētajiem līdzekļiem tikai ceturtā daļa jeb 25% tiek novirzīti ceļiem, lai gan nepieciešamais finansējums, lai varētu runāt par ceļu attīstību, esot 300 miljoni latu. Salīdzinoši Lietuvā ceļu būve saņem 80% no degvielas akcīzes līdzekļiem.
Latvijā ir plaša viedokļu gamma par ceļu sabrukšanas iemesliem, kur vienā spārnā gozējas satraukums par naudas trūkumu, kuru popularizē atbildīgās amatpersonas, bet otrā bažas par profesionālisma jeb kvalifikācijas trūkumu, kuru savukārt pauž sabiedriskās organizācijas. Profesionālisma trūkumu sekmē arī līdzšinējie ceļu būves iepirkumu noteikumi, kur uzvar lētākais, bet ne vienmēr kvalitatīvākais piedāvājums. Patiesība par ceļu bēdīgā stāvokļa iemesliem katrā konkrētajā gadījumā meklējama pa vidu starp galējiem viedokļiem, tomēr nevar noliegt, ka līdzekļiem ceļu būvei mūsu valstī būtu jāpieaug vairākkārt.
Šī iemesla dēļ, kādēļ valstij neizmantot pensiju fonda līdzekļus ceļu būvei šodien un garantēt to atgriešanu ar atbilstošu peļņu iedzīvotājiem, kad tiktu sasniegts pensijas vecums, protams, atbilstoši izlietoto līdzekļu apjomam un sniedzot iedzīvotājiem nepieciešamās garantijas? Labklājības ministrija jau ir izteikusi priekšlikumu par maksas ceļu finansēšanu no pensiju fonda līdzekļiem, tomēr kādēļ tikai maksas? Šādu ceļu izplatība būtu nepieņemama, ņemot vērā, ka Latvijas autovadītājs jau tā ik gadu maksā daudz vairāk nekā Baltijas kaimiņi, un mūsu valsts konkurētspējas celšanas nolūkos, steidzami būtu jāsamazina Latvijas autovadītāju ikgadējie maksājumi. Kaut vai līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, kur nav atsevišķa ekspluatācijas gada nodokļa, bet šis maksājums iekļauts degvielas akcīzes nodoklī, tātad cik nobrauc tik maksā!
Vērtējot pensiju fonda izmantošanas praksi, ir dzirdēts priekšlikums vairāk tos piesaistīt nacionālajai tautsaimniecībai, nevis ieguldīt tikai ārvalstu finanšu instrumentos, dodot ievērojamu peļņu komercbankām. Tādēļ arī no šī viedokļa atbalstāma varētu būt ideja par pensiju fonda līdzekļu ieguldījumu Latvijas ceļu būvē un atjaunošanā. Tā būtu ne tikai finansiāla, bet arī psiholoģiska un arī patriotiska vērtība, jo strādājošie zinātu, ka iemaksas pensiju fondā kalpo svarīgam mērķim, Latvijas ceļu sakārtošanai. Labi zināms, ka bieži vien idejas, kuras sākumā liekas netradicionālas, tādēļ grūti pieņemamas, izrādās labs problēmas risinājums.