Baltijas valstu un Polijas prezidenti, otrdien tiekoties Igaunijā, vienojušies par kopīgiem soļiem cīņā pret Krievijas propagandu, atzīstot par nepieciešamu šo jautājumu izvirzīt Eiropas Savienības (ES) mērogā, paziņojis Lietuvas prezidenta birojs.
Latvijas prezidents Andris Bērziņš, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess un Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis atzinuši, ka jāmeklē ES finansējuma iespējas alternatīvām programmām krievu valodā, jāizstrādā ES stratēģiskās komunikācijas plāns un jānostiprina ES tiesību akti, kas regulē audiovizuālo nozari.
Paziņojumā atgādināts, ka Latvijā šovasar sācis darboties NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, kura darbībā aktīvi iesaistījušās arī Lietuva un Igaunija.
Pārrināti arī reģiona drošības jautājumus no militārā, enerģētikas, digitālās informācijas un sabiedrības iekšējā drošības aspekta, kā arī diskutēja par sadarbību ar Centrālāzijas valstīm, portāls Diena.lv uzzināja Valsts prezidenta kancelejā.
Sarunā liela nozīme tika pievērsta Austrumu partnerības jautājumam, kas būs viens no būtiskākajiem arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā. Visi prezidenti bija vienisprātis, ka Austrumu partnerība ir ļoti būtisks instruments, un tas ir nozīmīgs ne tikai Baltijai, bet visai ES, īpaši vēršot uzmanību uz Moldovas, Gruzijas, kā arī Ukrainas attiecību stiprināšanu gan ar ES, gan NATO.
Bērziņš skaidroja, ka Latvija ir ļoti daudz izdarījusi, lai stiprinātu starpvalstu attiecības ar Centrālāzijas valstīm, kā arī ekonomisko sadarbību ar Baltkrieviju un Kazahstānu. "Mums ir jābūt proaktīviem, nevis noslēgtiem; mums ir jāatbalsta sadarbība ar tām austrumu valstīm, kuras vēlas sadarboties ar ES un vienlaikus vēlas būt patiesi neatkarīgas," norādīja prezidents.
Baltijas valstu un Polijas prezidenti jautājumu par cīņu pret Krievijas propagandu virzīs ES līmenī
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.