Tas ietekmējis mežu un būvmateriālu sertifikācijas programmu rašanos, kas nodrošina to, ka aizraušanās ar eko materiāliem ir nevis tikai īslaicīga mode, bet pārdomāta plānošana, kas ietver arī vides aizsardzību. Koksne atkal sākusi savu uzvaras gājienu būvniecībā. Daļā sabiedrības gan vēl joprojām ir iesakņojies stereotips par koksni kā neizturīgu un nemodernu materiālu, ko var izmantot tikai dārza mājiņu vai šķūnīšu celtniecībā. Tomēr koks Latvijā gadsimtiem ilgi bijis galvenais būvmateriāls, pierādot savu lietderību un izturību. Piemēram, var minēt 340 gadu seno māju Kuldīgā vai 260 gadu veco Bērzgales koka baznīcu, kas labā stāvoklī saglabājušās līdz mūsdienām, bet Rīgas Doma torņa koka konstrukcijas tikai pēc 500 gadu godprātīgas kalpošanas prasās pēc nomaiņas. Koka būves ir viens no veidiem, kā turpināt ilgtspējīgu attīstību, nepazeminot dzīves kvalitātes standartus. Viens fakts, kas runā par labu koksnes izmantošanai, ir tas, ka kokam vajag tikai saules enerģiju, lai tas augtu, tāpēc koksnes resursu atjaunošanās ir bezmaksas. Turklāt savas augšanas laikā meži absorbē CO2 un citas siltumnīcas efektu radošās gāzes, nevis tās rada. Koka būvmateriālu sagatavošana vienai koka mājai par 26 līdz 31% mazāk ietekmē globālo sasilšanu nekā tāda paša izmēra būves metāla vai betona materiālu ražošana.Pasaulē pieaugošais pieprasījums pēc koksnes ir iespēja, kuru Latvija var izmantot savā labā, jo mums ir visi nepieciešamie resursi, zināšanas un apstākļi, lai kļūtu par spēcīgu spēlētāju tirgū, kas var nodrošināt vērtīgo materiālu. Sabiedrībai ir jāapzinās, ka Latvijā mežsaimniecība, kas ietver mežu stādīšanu, kopšanu un izstrādi, ir pārdomāta un plānota. Ja mežam ļauj pāraugt, tas kā materiāls ir neizmantojams un nedod ekonomisku labumu. Jaunākie meža monitoringa dati rāda, ka augošo koku krāja pēdējos piecos gados Latvijā ir palielinājusies par 22 miljoniem kubikmetru. Uz katru Latvijas iedzīvotāju gadā tiek izaudzēts apmēram 10 kubikmetru koksne. Ne visas valstis var lepoties ar šādiem rādītājiem. Tikmēr vienas vidējas koka mājas būvniecībai vajag tikai 40–50 kubikmetru koksnes.Viens no visefektīgākajiem veidiem, kā demonstrēt koka būvmateriālu ietekmi uz vidi, ir to salīdzināšana ar citiem materiāliem. Pērn LU Botāniskajā dārzā ir uzsākts pētniecisks projekts – uzcelti pieci miniatūri namiņi jeb ēku energoefektivitātes testēšanas stendi no dažādiem celtniecības materiāliem. Universitātes speciālisti pārbauda dažādu konstruktīvo risinājumu un Latvijā ražoto būvmateriālu piemērotību vietējam klimatam. Pirmie pētījuma rezultāti liecina, ka lielākā energoefektivitāte ir frēzbaļķu mājai – tā ir vissausākā un siltākā celtne, izmantotais materiāls pozitīvi ietekmē iekštelpu gaisa kvalitāti, līdz ar to - arī iedzīvotāju veselību. Projekts zinātniski apstiprina koksnes izmantošanu ēku būvniecībā kā vienu no labākajiem, ja ne vislabāko risinājumu. Šodien inženieri un speciālisti izstrādājuši neskaitāmus mūsdienīgus tehnoloģiskos risinājumus, un pat koka debesskrāpju projekti jau gaida savus pasūtītājus. No personiskās pieredzes varu minēt no koka būvētās daudzstāvu biroju ēkas, mūsdienīgo viesnīcu Zalcburgā, Austrijā. Dažos projektos skrūvju vietā izmantotas koka tapas, citas siltinātas ar aitas vilnu. Daudzsološi piemēri ir Latvijā – nesen uzbūvētā Umurgas pašvaldības ēka, RTU jaunais mācību korpuss, Saldus mūzikas skolas fasāde un citi. Atgriešanos pie koka būvniecības tradīcijām nosaka nevis valsts likumdošana, bet gan pašu cilvēku vēlme dzīvot dabiskā, harmoniskā, veselīgā vidē. Koks kā materiāls sniedz iespēju atgriezties pie pārbaudītām formām, proporcijām un izsenis pierādītā, ka viss skaistais slēpjas vienkāršībā. Turklāt šī tendence iet roku rokā ar tehnoloģiju attīstību, jo bez tās koksnes uzvaras gājiens nebūtu paveicams. Taču būtiskākais, ka arī mēs Latvijā varam uzlēkt uz šī ekonomiskā viļņa un izmantot to savā labā, lai radītu skaistas, noderīgas lietas, jaunas darba vietas un pie reizes piemestu savu artavu tautsaimniecības attīstībā.
Bunkšis: Par būdām, koka debesskrāpjiem un mūsdienīgu dzīvesveidu
Latvijā labi zināmā arhitekte Zaiga Gaile nesen intervijā portālam Diena.lv minēja, ka koka mājas vairs nesaucam par vecām būdām, - ir sācies jauns laikmets. Tā arī ir, jo, sabiedrībai izglītojoties, arhitekti, dizaineri un māju īpašnieki aizvien vairāk meklē ekoloģiski tīrus, veselībai labvēlīgus būvmateriālus, kas ir arī atbilstoši sertificēti.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.