Visus spēkus veltījām dzīvo glābšanai. Dzirdējām cilvēku kliedzienus. Līdām zem blokiem, runājām ar cietušajiem, centāmies kaut kā atbalstīt un izvilkt no drupām, bet sapratām, ka bez palīdzības to nevar izdarīt - paneļi sver vairākas tonnas." Glābēji ar hidraulisko domkratu pacēluši bloku, vilkuši ārā cietušo, kad pēkšņi noticis otrais nogruvums. "Tas notika vienā momentā. Putekļi, troksnis... Kur katrs tajā brīdī bija, tur arī palika. Es biju pie samaņas, izlīdu saviem spēkiem. Centos palīdzēt kolēģiem, runāju ar viņiem, uzmundrināju. Tad ar laiku sapratu, ka man sāp mugura. Nedomāju, ka trauma ir tik nopietna, tāpēc turpināju strādāt. Kad aizgāju pie "ātrajiem", izrādījās - man ir divu mugurkaula skriemeļu lūzums." Staņislavs ar smagu sirdi runā par bojā gājušajiem kolēģiem. "Diemžēl zaudēju savus kolēģus. Tas ir smagi. Bojā gāja mans komandieris Edgars. Viņš bija man kā draugs. Gāja bojā arī mans draugs, labs cilvēks, Sergejs, ar kuru kopā esam daudz strādājuši. Zinu visus. Arī cietušo Valdi un Romu. To ir grūti apjēgt," saka ugunsdzēsējs.Mediķi saka – Staņislavam blakus stāvējis sargeņģelis, paveicies, ka izdzīvojis. Glābējam gaidāma operācija, bet 21.novembri viņš nu sauc par savu otro dzimšanas dienu. Tāpat glābējs norāda – profesiju nemainīs. "Palikšu ugunsdzēsējs, drīz atgriezīšos. Gaidiet mani!" tā Staņislavs.
Cietušā glābēja stāsts: 21.novembris ir mana otrā dzimšanas diena
Nogruvumi vienmēr ir bīstamāki par ugunsgrēkiem - tā intervijā AFP žurnālistei atklāj cietušais glābējs Staņislavs Turoks. Staņislavs nu ārstējas slimnīcā pēc tam, kad pats guva nopietnas traumas otrā nogruvuma laikā, kad ar kolēģiem mēģināja no drupām atbrīvot cietušo, vēsta LTV Panorāma.
"Viss bija sabrucis, redzējām mirušus cilvēkus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.