Pēc būtības tā ir nauda, kas Latvijai ir gandrīz vai uzdāvināta un mums pašiem jāskatās, kā to vislabāk un efektīvāk izmantot. Tā ir nauda, kuras mums citos apstākļos nebūtu. Bet kopumā par pašreiz Eiropas Padomē salikto budžetu, manuprāt, ir jāuzsver vairākas lietas.
Pirmkārt, tiešām ir labi, ka ir panākti lielāki maksājumi lauksaimniekiem. Ņemot vērā pašlaik zemo līmeni, būtu gan dīvaini, ja tas nebūtu noticis. Diemžēl tie ir vēl arvien būs krietni mazāki nekā citām valstīm un mūsu ražotājiem konkurēt būs grūtāk. Jā, tie arvien ir mazāki nekā lielam vairumam valstu, bet ir jāsaprot, ka pat lielāku maksājumu atbalsts esošo lauksaimniecības struktūru neļautu saglabāt. Mazās un neefektīvās saimniecības turpinās izzust, tās uzsūks lielākas un efektīvākas saimniecības. Tāpēc šie maksājumi ir jāizmanto, lai spēcinātu dzīvotspējīgus ražotājus. Esošais lauksaimniecībā nodarbināto skaits ir krietni par lielu un vidējais darba ražīgums ir krietni par zemu, salīdzinot ar vairumu attīstīto ES valstu. Ražīgums turpinās pieaugt, un līdz ar to nodarbināto skaits lauksaimniecībā turpinās sarukt. Uz to ļoti uzskatāmi norāda pēdējās desmitgades dinamika, samazinoties mazo saimniecību skaitam. Zemkopības ministrijas aplēses ļoti skaidri norāda uz šīs tendences turpināšanos arī turpmāk.
Otrkārt, Latvijai tieši iezīmētie līdzekļi ir tikai daļa no potenciāli pieejamā finansējuma. Proti, ir jāspēj paņemt finansējumu arī starpvalstu projektos, tai skaitā, pētniecībai, inovācijai, transporta infrastruktūras attīstībai. Iespējams, daudzos gadījumos tas ir pat svarīgāk, jo ļautu attīstīt Latvijas ekonomikā pašlaik tieši tās vājākas vietas. Spēja saņemt šādu finansējumu norādīs uz Latvijas konkurētspēju un spēju veiksmīgi attīstīties arī turpmāk, nevis tikai "atpakot Ziemassvētku dāvanas".
Treškārt, ja nākotnē netiks palielināti maksājumi ES budžetā, ļoti uzskatāmi ir redzams, ka ES fondus līdzekļus iegūt būs arvien grūtāk. ES turpina paplašināties, un tas nozīmē, ka galviņu skaits, uz kurām šī nauda jāsadala, pieaugs. Spēcīgās valstis tuvākajā laikā augs lēni, un tās būs kūtrākas līdzekļus novirzīt citiem. Ļoti iespējams, ka nākošajos budžeta periodos Latvijai pieejamo līdzekļu apjoms būtiski saruks. Iespējams, ka šis ir pēdējais tik apjomīgais atbalsts Latvijas izaugsmei no ES budžeta. Tāpēc vajadzētu mācīties no iepriekšējo periodu kļūdām un šos līdzekļus izmantot pēc iespējas labāk. Protams, var arī „bumbulēt” un arī nākošajā plānošanas periodā kā viena no nabadzīgākajām teritorijām cerēt uz atbalstu, bet tā nudien nebūtu saprātīga un iedzīvotājiem pieņemama izvēle.