Tas ir, bezdarbs rūk tāpēc, ka paveras plašākas iespējas strādāt gribētājiem, nevis tas, ka, neredzot darba iespējas, iedzīvotāji pamestu darba tirgu. 2.ceturksnī valstī bija nodarbināti 59,3% iedzīvotāju pret 57,9% pirms gada un 58,6% pirms trijiem mēnešiem. Tas gan uz Rietumvalstu ir visai zems rādītājs un norāda uz joprojām esošu resursu, kas prasa investīcijas un attiecīgus politikas pasākumus. Tikmēr saglabājas ļoti augsts ilgstošo darba meklētāju skaits, kas ir 40,2% no visiem darba meklētājiem.
Kādas vēsmas varētu dominēt tuvākajā laikā? Otrā ceturkšņa IKP dati apliecina piesardzību, kas jau labu laiku vērojama uzņēmēju plānos. Turklāt sagaidāms, ka ģeopolitiskās spriedzes dēļ nenoteiktības līmenis pieaugs, kas iegrožo arī nākamā gada izaugsmes perspektīvas. Uz šā fona gan trešajā ceturksnī darba tirgus turpinās iesākto, kā dēļ varam sagaidīt bezdarba tālāku mazināšanos. Gada nogalē, kā ierasts, darba tirgus kļūs stīvāks, kad bezdarbs var arī pieaugt. To noteiks tā brīža iekšpolitiskā un ārpolitiskā situācija, kas ietekmēs arī darba devēju ieskatus par izvirzāmajiem uzdevumiem un nepieciešamo darbinieku skaitu to izpildei.
Viss norāda uz to, ka tuvākajā laikā ģeopolitiskais saspīlējums nezudīs, ko pastiprinās eirozonas izaugsmes grūtības. Tādejādi līdz šim vērojamās pozitīvās iezīmes darba tirgū varētu kļūt krietni gausas, vai pat iestāties stagnācija. Neskatoties uz to, ka izaugsme rada apstākļus bezdarba kritumam, plānotie atbalsta un izaugsmes veicināšanas pasākumi valdībai ir jāskata caur darba vietu veidošanas, saglabāšanas, jo īpaši reģionālo un sektorālo prizmu. Lēnākas tendences darba tirgū sola arī attiecīgas korekcijas atalgojuma kāpumā.