Aizvadītais 2015.gads Latvijai kopumā bijis veiksmīgs, vērtē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.Lai arī ārējā vide bija trausla, eirozonas pieprasījums bija vājš un joprojām turpinājās ģeopolitisks saspīlējums, ieskaitot Krievijas sankcijas, Latvijas tautsaimniecības datos nebija ne miņas ne tikai no krīzes, bet pat attīstības tempu bremzēšanās.
Augustā cenu izmaiņas pārsteigumus neuzrādīja, un atbilstoši prognozēm cenu līmenis kritās (-0,6%). Samazinājumu noteica cenu sarukums precēm par 0,9%. Tikmēr pakalpojumiem cenas palielinājās par 0,1%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām mēneša laikā bija cenu kritumam dārzeņiem, degvielai un apaviem. Samazinājumu noteica gan sezonalitātes, gan sankciju ietekme.
Izaugsmes inerce turpina atspoguļoties darba meklētāju rindu sarukumā. Tā bezdarba līmenis šā gada 2. ceturksnī ir noslīdējis līdz 10,7%. Gada laikā tas ir samazinājies par 0,8 procentpunktiem, bet ceturkšņa laikā par 1,2 procentpunktiem. Papildus šai pozitīvajai ziņai ir vēsts, ka, mazinoties bezdarbam, ir augusi nodarbinātība.
Tagad jau var rezumēt patēriņa cenu attīstību pusgada laikā pēc eiro ieviešanas un jāatzīst, ka inflācija bijusi zemāka nekā domāja pat daudzi eiro ieviešanas atbalstītāji. Jūnijā gada inflācija pavisam nedaudz, par 0,1 procentpunktu pieauga salīdzinājumā ar maiju, taču ar šo soli tikai atgriezās aprīļa līmenī jeb 0,7%. Pret iepriekšējo mēnesi cenas pieauga par 0,3%.
Šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, patēriņa cenu līmenis ir audzis par 0,3%. Lielāko ietekmi uz cenu pārmaiņām mēneša laikā veidoja cenu kāpums pārtikai (jaunās ražas ienākšana) un bezalkoholiskajiem un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī tabakai.
Pēc uzplaiksnījuma aprīlī, maijā mazumtirdzniecības aktivitātē sekoja loģisks atslābums, mēneša laikā apjomiem sarūkot par 3%. Kritums ir likumsakarīgs, jo aprīļa uzrāvienu lielā mērā nodrošināja garās brīvdienas, kas ļāva patēriņam uzplaukt. Līdzīgu ainu varam sagaidīt arī jūnija datos.
Amerikāņu ekonomists Pols Krugmens turpina saskatīt eirozonas sabrukšanas draudus, vienlaikus gan atzīstot, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) apņēmīgā rīcība un Eiropas nāciju spītīgā pieturēšanās pie eiro varētu saglābt Eiropas vienoto valūtu.Gada pirmajā dienā savā blogā New York Times vietnē publicētajā rakstā līdzās laimes vēlējumiem Krugmens eirozonas nākotni krāso drūmās krāsās.
Šķiet, gūst apstiprinājumu hipotēze, ka Eiropas ekonomikā sliktākais jau ir aiz muguras, šodien žurnālistiem atzina bankas Citadele galvenais ekonomists Zigurds Vaikulis.Eiropā pašlaik vērojamas ekonomikas stabilizācijas pazīmes - noturīgi uzlabojumi ražotāju noskaņojuma indikatoros, kā arī reālajos rūpniecības datos.