"Šīs dažāda veida tiesvedības, kas ir saistītas ar airBaltic restrukturizāciju 2011.gadā, protams, neveicina investora piesaisti, jo investoriem ir jābūt skaidrībai ko un uz kādiem nosacījumiem viņi pērk. Kamēr šīs tiesvedības nenonāks līdz skaidram risinājumam, tokmēr, es domāju, neviens nopietns investors ļoti konkrētus lēmumus pieņemt nevarēs. Cik ilgs laiks paies, tas ir atkarīgs no visām iesaistītajām pusēm - cik ilgi būs vēlme tiesāties. Ikdienas darbā airBaltic pasažierus šīs tiesvedības, protams, nekādā veidā neietekmē," Dienai sacīja Aviācijas eksperts Tālis Linkaits.
Viņš norāda, ka nevar aizmirst arī par Eiropas Komisijas (EK) izpēti saistībā ar valsts atbalsta iespējamo sniegšanu - Latvijas valsts vairākos pamatkapitāla palielināšanas gadījumos, kā arī vairākos darījumos saistībā ar Latvijas krājbankas maksātnespējas procesa vadību veikusi darbības, kuras EK ieskatā vismaz sākotnēji liecināja par valsts atbalsta esamību. T. Linkaits skaidro, ka dažādi tiesvedības procesi, kuros airBaltic vārds iesaistīts, nenoliedzami ietekmē investora piesaisti.
Prudentia padomes loceklis Ģirts Rungainis Dienai skaidroja, ka darbs pie investora piesaistes joprojām turpinās. Viņš atzina, ka investoru interese par aviokompāniju ir manāma. Viena lieta gan esot interese, pavisam kas cits - investora reālās iespējas. Pašlaik esot arī maksātspējīgi investori. Jāpiebilst, ka valdība piesaistīt Prudentia kā aviokompānijas airBaltic konsultantu nolēma 2011. gadā.
"Šīs tiesvedības ir domātas, lai ietekmētu publisko domu un apgrūtinātu investora piesaistes procesu. Tiesvedības ir, un nevar zināt - iespējams, ka būs vēl kāda. Bet tas nemaina faktu, ka ir jāatrod kāds, kuram fundamentāli interesē attīstīt airBaltic un Rīgas lidostu. Kad būs skaidrs - jā, kādam ir pietiekami liela interese un arī līdzekļi, lai to izdarītu, tiks atrasts veids, kā visas šīs tiesvedības atrisināt. Tiesvedības tiek radītas ar vienu mērķi - lai par tām vēl notiktu atpirkšanās. Man liekas, ka tas visiem ir skaidrs. Tiek radīta zināma šantāžas pozīcija, un agri vai vēlu, lai atrisinātu investora piesaisti, šai pozīcijai būs cena. Cilvēki var tiesāties, cik viņiem tīk, prasīt, cik katrs grib. Tam nav saistības ar prasību pamatotību, kā mēs to redzam dažādos informācijas avotos - tas vairāk ir saistīts ar to, kas un kādus lēmumu pieņem," sacīja Rungainis.
Zvērināts advokāts Aldis Gobzems Dienai skaidroja, ka pēc būtības šāds lēmums liedz atsavināt apķīlāto mantu - citādi uzņēmuma darbību tam nevajadzētu ietekmēt. "Objektīvi raugoties, protams - jo vairāk sarežģījumu, jo vairāk arī problēmu. Šajā gadījumā, kad kompānija ir iesaistīta vairākās tiesvedībās, investori raugās piesardzīgāk. Tā ir dabiska lieta," atzīst advokāts.
Plašāk lasiet rakstā Tiesvedības investoros rada piesardzību trešdienas, 30.oktobra, laikraksta Diena 10.-11.lpp.!