Ministrijas speciālisti pauž, ka tikai 25% iedzīvotāju izmanto e-pakalpojumus, kas mūsdienu interneta un informācijas laikmetā ir gandrīz nožēlojami. Jo īpaši ņemot vērā sasniegtos 75% internetbanku statistikā. Kas tad īsti ir par iemesliem, kāpēc privātajās attiecībās ar uzņēmumiem esam gatavi iet līdzi laikmetam, bet valsts un pašvaldību sadarbību turpinām veidot klātienē nevis e-vidē?
Viens no iemesliem varētu būt samērā sliktā informētība par to, kādi tad īsti pakalpojumi ir pieejami internetā. Domājams, ka kampaņa, ko veido VARAM, bet izpilda reklāmas un komunikācijas guru, sasniegs savu mērķi, palielinot bēdīgos skaitļus, kas, protams, ar pozitīvu tendenci atspoguļosies arī naudas izteiksmē – ietaupījums beigu beigās būs lielāks nekā izdevumi.
Vēl viens iemesls varētu būt birokrātiskais process, kas bieži vien saistās ar valsts un pašvaldības iestādēm. Jau vēsturiski esam pieraduši staigāt no kabineta uz kabinetu, aizpildot dažādas anketas, iesniegumus utt. Iespējams, ka cilvēkam, kurš nejūtas interneta plašumos pārlieku ērti, bažas rada tas, ka līdzīgas darbības būs jāveic arī iestāžu mājas lapās, kur, lai nokļūtu līdz rezultātam, būs jāaizpilda dokumentu gūzma, bet veiksmīga iesniegšana tā arī neizdosies, tādējādi tiks patērēts gan laiks “sēžot pie datora”, gan beigās arī dodoties uz iestādi klātienē.
Parakstīts papīrs, tomēr vēl arvien daudziem šķiet ar “lielāku svaru” nekā tas, kas saņēmis autentifikāciju caur internetbankām vai kā līdzīgi, nezinot, kā tas viss tieši ir noticis, tāpēc radot papildu aizdomas, ka varbūt pakalpojums nemaz līdz tā sniedzējam nav nonācis, tādēļ nāksies zaudēt atkal laiku, lai dotos uz iestādi klātienē.
Un visu beidzot, jāņem vērā arī smagnējais portāla latvija.lv (mājas lapa, kurā esot apkopoti visi valsts un pašvaldības sniegtie e-pakalpojumi, vai vismaz informācija par tiem) izkārtojums un sarežģītā meklēšana, var būt vēl viens šķērslis. VARAM pārstāvji, uzsākot kampaņu, gan skaidro, ka šis tas jau ir uzlabots, kā arī nākotnē plānots identificēt biežāk lietotās sadaļas, lai tās papildu izceltu. Varbūt šādas darbības vajadzēja veikt pirms kampaņas uzsākšanas? Izpildīts mājas darbs varētu daudziem radīt pozitīvu pieredzi ar mājas lapu, nevis vilšanos un neizpratni.
Līdz šim latvija.lv visbiežāk cilvēki esot veikuši deklarēšanos, par ko droši vien paldies jāsaka pašvaldībām, kuras ieinteresētas par katru deklarēto personu savā teritorijā. Savukārt otra populārākā darbība bija pieteikšanās studijām, kas ir tikai pašsaprotami, jo parasti jaunieši ir tie, kuri naskāk izmanto interneta vidi (jo labāk tajā orientējas), kā arī pēc iespējas mazāk laika velta birokrātiskām dokumentu kārtošanām, papildu apmeklējot izglītības iestādes. Redzot šo informāciju, mēs varam pieņemt, ka lielākā daļa latvija.lv lietotāju ir samērā jauni cilvēki (cerams, ka VARAM ir izpētījis, kas tieši ir viņu klienti), tādēļ diez vai suitu sievas būtu tas, kuras visefektīvāk varēs uzrunāt šo grupu, drīzāk turpinās radīt sajūtu, ka, lai arī valsts ir internetā, tā tomēr ir samērā “vecišķa”.
Mans ierosinājums būtu ar e-pakalpojumiem būt tieši tik uzmanīgiem, lai potenciālie klienti nevarētu tajos vilties. Vispirms veikt savu mājas darbu, uzlabojot latvija.lv mājas lapu. Citādi tiem, kuri vienu reizi vilsies šajā rīkā, diez vai pietiks intereses un motivācijas atgriezties, lai turpinātu meklēt un veikt nepieciešamās darbības. Un tikai tad būtu īstais laiks, lai organizētu informēšanas kampaņas un pēc tam sasniegtu virsmērķi jeb valsts naudas ietaupījumu, atsakoties no garām rindām, noslogotiem darbiniekiem, papīru kalniem utt.