"Tepat, aiz tiem kalniem," rāda mūks, "ir mūsu un jūsu lielais "draugs"." Skarbie, sniegiem klātie Kaukāza kalni, dabas nospraustā robeža šķiet nepārvarami. "Nē," skumīgi pasmejas mūks, "viņiem neviens šķērslis nav nepārvarams".
Bukarestes samitā Eiropas valstu neizlēmība un vēlme nekaitināt Krieviju liedza Gruzijai ceļu uz NATO. Krievija to iztulkoja kā Rietumu vājumu un Gruzijas atstāšanu likteņa varā. Tikai četrus mēnešus vēlāk sekoja 2008.gada karš un Gruzijas teritorijas daļas okupācija. Putinu jau sen bija kaitinājusi prezidenta Mihaila Saakašvili neatkarīgā, uz rietumu integrāciju vērstā politika un vēlme uz visiem laikiem izrauties no postpadomju telpas.
Krimas sagrābšana ir tiešs turpinājums Kremļa agresijai Gruzijā. Rietumu bezpalīdzīgā reakcija 2008.gadā (līdz šai dienai Krievija nav izpildījusi kopīgi ar Gruziju parakstītos pamiera nosacījumus) stiprināja Kremļa pārliecību, ka postpadomju telpā tam dota rīcības brīvība. Krimas aneksija pāris dienās sagrāva pēckara starptautisko kārtību, un šodien neviens no mums nevar pateikt, vai esam Krievijas 2008.gadā uzsāktā impērijas atjaunošanas kara vidus, beigu, vai tikai sākuma posmā.
Ja Putinu nesodīs, ja Kremļa agresiju neapturēs, nākamais viņa tīkojumu objekts var būt Baltijas valstis, - šāds brīdinājums pēdējos mēnešos bieži skanējis no starptautiskajiem analītiķiem.
Apdraudētības sajūtu, kuru, vērojot Kremļa paņēmienus Ukrainā, esam izjutuši, neapšaubāmi ir mazinājuši atkārtotie ASV un Eiropas valstu līderu paziņojumi, ka NATO alianses 5.pants ir spēkā. Ir pastiprināta Baltijas gaisa telpas aizsardzība, Baltijas jūrā ir NATO kuģi un uz Latvijas zemes ir ASV karavīri – šobrīd rotācijas kārtībā, bet NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Filips Brīdlovs ir izteicies par iespēju nodrošināt pastāvīgu palielinātu NATO militāro klātbūtni Baltijas valstīs. Tas ir būtiski mazinājis baltiešu šaubas par to, vai Krievijas agresijas gadījumā 5.pants tiešām tiks iedarbināts.
To visu es nesen klāstīju Elmāram, vīram spēka gados, kas jautāja: ko mēs varam darīt, lai nosargātu Latviju?
"Labi, to viņi, bet ko mēs, mēs paši varam darīt savā labā?" mana atbilde neapmierināja Elmāru.
Mēs paši varam saņemties un pildīt savas saistības. Pirms desmit gadiem, cīnoties par iespēju tikt uzņemtiem NATO, Latvijas aizsardzības budžets procentuāli bija gandrīz divas reizes lielāks. Arī tad bija daudz citu un, iespējams, vēl kliedzošāku vajadzību nekā šodien. Taču toreiz skaidri apzinoties, ka mūsu uzņemšana NATO ir vienīgais veids, kā nodrošināt neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanu, mēs spējām saņemties. Tomēr iekļūšana NATO nav brīvbiļete, kas atbrīvo no pienākumiem, tāpēc jau tā ir kolektīvā aizsardzība, ka prasa ieguldījumu no katras valsts.
Valdības rīcībā nav kāda abstrakta nauda, ar kuru varētu palielināt biedējoši mazo (0,9% no IKP) Latvijas aizsardzības budžetu. Tā ir nodokļu maksātāju nauda un palielinājums aizsardzībai nozīmēs, ka daudzu citu nozaru finansējums nepieaugs vai pat samazināsies. Aizsardzības budžets pieaugs tikai tad, ja mēs atbildīgi iestāsimies par savas valsts drošību. Mēs esam gatavi maksāt par sava mājokļa un mašīnas apdrošināšanu, 2% par savas valsts apdrošināšanu nav daudz prasīts. Tāpēc es aicinu atbalstīt iniciatīvu portālā "Manabalss" un parakstīties zem aicinājuma par aizsardzības budžeta konsekventu palielinājumu līdz 2020.gadam. Daudzām citām vajadzībām būs jēga tikai tad, ja mums būs sava Latvijas valsts.
Nesen The Economist (3. – 9.maija izdevums) pievērsa uzmanību Baltijas drošībai un izcēla Igauniju kā vienīgo Baltijas valsti, kas pilda 2% saistības. Arī daļas lielo Eiropas valstu aizsardzības budžeti nesasniedz 2% no IKP un šo valstu saistību pildīšana dotu visjūtamāko ieguldījumu Eiropas drošībā. Taču tas, pēc The Economist uzskata, nekādi neattaisno to, ka Latvijas un Lietuvas budžeti ir mazāki par 1% no IKP: "Tomēr simbolismam ir nozīme: ja valstis, kas jūtas no krieviem visvairāk apdraudētas, nevar saņemties politisko gribu aizstāvēt pašām sevi un palīdzēt viena otrai, tad sabiedrotajiem tās aizstāvēt būs grūtāk. Baltijas armijām ir vismaz jācenšas noturēt lidlaukus un ostas tik ilgi, kamēr ierodas palīgspēki. Ar lūgšanām un krustīšanos vien nepietiks."
*Te bija Vasja