Portālam Diena.lv viņš skaidroja, ka ieviestais formāts atšķiras no tā, ko valdība akceptēja. "Būtu jāvadās pēc Lietuvas, Polijas, Vācijas piemēriem – tie ir pastāvīgi novietoti un izvietoti bīstamajā vietās un par fotoradariem brīdina statnis ar paziņojumu par to esamību," sacīja A.Kampars. Viņš norādīja, ka tikai piektdaļa radaru ir "pilni" - pārējie esot "tukši". Viņš atzina, ka pētījumu pierādījuši, ka pie šādas shēmas reāli samazinās negadījumu skaits.
"Latvijā fotoradari ne vienmēr novietoti vietās, kur ir reāla bīstamība. Nesaprotu, kāpēc vajadzīgs sēdēt visu dienu šoferim mašīnā klāt radariem. Esmu manījis pat divus cilvēkus - tās ir papildu izmaksas," Dienai.lv norādīja A.Kampars. Viņš sacīja, ka tas ir komiski, jo tad visi zina, kur fotoradari atrodas.
"Ir pozitīvi, ka fotoradari Latvijā ir ieviesti, bet izmaksas ir neadekvāti augstas. Mērķim būtu jābūt ierobežot ātrumu bīstamajās vietās, Latvijā šķiet vadās pēc citiem principiem," domā bijušais ministrs.
"Piemēram, es katru dienu braucu no Tukuma uz Rīgu, fotoradari izvietoti četrās vietās. Kāpēc tieši tajās? Nav tajos bīstamākajos ceļa posmos. Šajā ceļa posmā ir krietni bīstamākas vietas," pastāstīja A.Kampars.