Nākamnedēļ plānots publiskot pētījuma rezultātus par atalgojuma atšķirību valsts pārvaldē un atbilstošām pozīcijām privātajā sektorā, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" teica Krieviņš. Pozīcijās, kur darbiniekiem ir jādomā, jāprot analizēt, atalgojuma atšķirība ir 50%-65%, kas nozīmē, ka valsts pārvaldē par tādiem pašiem pienākumiem tiek maksāts daudz mazāk, teica Krieviņš.
"Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir grūtības darbam valsts pārvaldē pievilināt un noturēt labus cilvēkus," noteica ierēdnis. Viņš informēja, ka pagājušajā gadā kadru mainība valsts pārvaldē bija 17,2%, kas nozīmē, ka katrs piektais nomainījies. Līdz ar to pat nevarot būt runas par kādu institucionālo atmiņu.
Viens no risinājumiem būtu pakāpeniski celt atalgojuma augšējās robežas, apzinoties, ka finansējums būs jāmeklē iekšējos resursos. Tomēr algu celšanas gadījumā esot jārunā ne tikai par iestāžu vadītāju atalgojumu, bet jau tajā līmenī, kas sākas pie analītiskā spektra.
Krieviņš arī apzinās, ka valsts pārvaldē nodarbināto algu celšanas jautājums ir ļoti sāpīgs sabiedrībai, kas to salīdzina ar savām algām un pensijām. Arī politiskajā līmenī tas esot neērts jautājums. Lai gan tuvojas vēlēšanas, neesot cerību, ka notiks brīnumi, sacīja Valsts kancelejas direktors.