Viņš skaidroja, ka gaidāmie referenduma rezultāti varētu būt ļoti interesanti, ņemot vērā pieņēmumu, ka par palikšanu ES sastāvā varētu balsot Londonā, Skotijā, Ziemeļīrijā un Velsā dzīvojošie, taču pārējie iedzīvotāji varētu balsot par izstāšanos. Izskanēja pieņēmums, ka ārpus Londonas dzīvojošie, lielākoties Anglijas ziemeļu daļā, vēlētos balsot par izstāšanos, ņemot vērā ekonomisko situāciju - dažādu rūpnīcu slēgšanu, kā arī to, ka imigranti, kas ierodas valstī, viegli un ātri atrod darbu un mājvietu.
"Tā ir stipra kārts to rokās, kuri vēlas izstāties no ES. Taču ir arī otrs aspekts - runas, ka ES vada birokrāti, kuriem par savu rīcību nevienam nav jāsniedz atskaites," viņš sacīja, piebilstot, ka tā neesot patiesība, jo ES valda demokrātiskais elements - vēlēšanas, kurās dalībnieku skaits pieaugot ik pēc pieciem gadiem.
Viņš arī skaidroja, ka tā iedzīvotāju daļa, kas gaidāmajā referendumā balsos par Lielbritānijas izstāšanos no ES, uzsver, ka izstāšanās rezultātā būs daudz mazāk imigrantu, mazāk jāklausās ES uzstādījumos, kā arī tiks ietaupīts finansējums, kas jāiemaksā ES.
"Tā ir taisnība, ka Lielbritānija kopējā naudas katlā daudz iemaksā, bet tas ir tikai pareizi, ņemot vērā to, ka tā ir viena no lielākajām un bagātākajām valstīm," uzskata Fraijers, piebilstot, ka Lielbritānija ievērojamu finansējuma daļu no ES saņem arī atpakaļ, kas ļauj to ieguldīt izglītībā un pētniecībā. Tāpat pēc izstāšanās no ES Lielbritānijai var nākties celt nodokļus un samazināt pabalstu apmērus.
Viņš arī skaidroja, ka iedzīvotāju negatīvo noskaņojumu saistībā ar ES lielā mērā radījuši britu mediji. "Intelektuālie izdevumi iestājas par Lielbritānijas palikšanu ES, taču lielākā daļa Lielbritānijas iedzīvotāju nelasa "The Economist" vai Financial Times. Tie lasa The Sun un Daily Mail, kas gadiem vadījušas kampaņu pret ES," sacīja Fraijers.
Par piemēru politiķis minēja rakstus medijos, ka Lielbritāniju drīz pārpludinās imigranti no Rumānijas vai Turcijas, kas nav patiesība. "Tie ir ksenofobiski, pat rasistiski materiāli. Tās ir nepatiesības. Ir grūti argumentēt pret šiem negatīvajiem atspoguļojumiem, kas tik ļoti ietekmē sabiedrības viedokli," viņš piebilda.
Politiķis arī skaidroja, ka neviens nevar prognozēt notikumus pēc Lielbritānijas balsojuma par izstāšanos no ES. "Šādas situācijas vienkārši nav bijušas. Bet skaidrs ir viens - efekts Lielbritānijai un ES būs dramatisks," viņš sacīja.
Kā iespējamo scenāriju Fraijers minēja to, ka vairākas valstis varētu prasīt īpašu statusu ES vai arī pat pamest savienību. "Ņemsim vērā, ka partijas, kas iestājas pret ES, sāk gūt ļoti lielu atbalstu," viņš izteicās.
Tikmēr Latvijas Universitātes asociētais profesors Daunis Auers skaidroja, ka Lielbritānijas iemaksas ES budžetā veido aptuveni 10% no visa finansējuma. Viens no iespējamajiem situācijas pavērsieniem varētu būt tāds, ka pēc Lielbritānijas izstāšanās tas pazūd pilnībā, līdz ar to vairākām valstīm, tostarp Latvijai, varētu nākties šo iztrūkumu mazināt.
"Reālistiskais variants ir tāds, ka sekos budžeta pieaugums, jo vairs īsti nebūs neviena, kas iestāsies par ES budžeta samazināšanu. To parasti darīja Lielbritānija. Tas savukārt radīs situāciju, ka vairākas valstis palielinās savas iemaksas, radot vēl ciešāku savienību," viņš sacīja.