Vēstule, kuras kopija nonākusi ziņu aģentūras BNS rīcībā, rakstīta 16.novembrī, G20 samita laikā, un adresēta Putinam. Junkers tajā raksta, ka pēdējā laikā allaž uzsvēris, cik liela nozīme ir labām attiecībām starp ES un Krieviju, un pauž nožēlu, ka šādas attiecības "pēdējos gados nav varējušas attīstīties". Vēstules autentiskumu aģentūrai apliecinājusi EK preses pārstāve Mina Andrejeva.
"Vienmēr esmu uzskatījis, ka ideja par integrētu tirdzniecību, kas savienotu Lisabonu ar Vladivostoku, ir svarīgs un vērtīgs mērķis. Tirdzniecība ne tikai sekmē izaugsmi, bet arī veicina kontaktus starp uzņēmumiem un pilsoņiem un ļauj saskaņot intereses. Tādēļ esmu lūdzis savus dienestus izvērtēt iespējamās izvēles, kas ļautu satuvināt Eiropas Savienību un Eirāzijas ekonomisko savienību," rakstījis EK priekšsēdētājs.
Viņš gan atgādinājis Putinam, ka lēmējtiesības šai jautājumā pieder ES dalībvalstīm un lēmums būs atkarīgs no Minskas vienošanos izpildes.
"Varu apliecināt, ka EK šajā procesā būs noderīgs partneris. Esmu lūdzis savu padomnieku diplomātijas lietās Rihardu Šostaku vērīgi sekot šim jautājumam," piebildis EK priekšsēdētājs.
"Junkers tiešām ir nosūtījis vēstuli prezidentam Putinam pēc īsas sarunas, kas starp viņiem notika pirmdien G-20 apspriedē," sacījusi Andrejeva. "Taču tajā nav nekādas jaunas nostājas, jaunu saistību, vienkārši vēlreiz tiek apliecināta prezidenta gatavība apvērt iespējamu Eirāzijas savienības un ES kursa tuvināšanu, konsultējoties ar dalībvalstīm un saskaņā ar Minskas vienošanās izpildi."
"Komisijas dienesti jau gatavo pētījumu par potenciālām ES un Eirāzijas ekonomiskās savienības sadarbības iespējām," viņa piebildusi.
"Domāju, ka tas ir tikai viņa personiskais viedoklis, tā noteikti nav ES kopējā politika. No atbildīgas ES amatpersonas mēs gribētu sagaidīt nevis skaldošu, bet saliedējošu nostāju," ceturtdien sacījis Linkevičs.
Viņš uzsvēris, ka Maskavas centieni sadarboties cīņā pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts" nevar būt par iemeslu piekāpībai jautājumā par ES sankcijām pret Krieviju.
"Mēs ne vienreiz vien esam teikuši, un to pašu saka arī mūsu sabiedrotie - tās ir divas atsevišķas krīzes, un mums nevajadzētu tās saistīt, tās būtu jāvērtē atsevišķi. Es gribētu piebilst, ka pastāv kopējas iezīmes, jo darbojošās personas ir līdzīgas, tomēr tie ir atsevišķi procesi, un risināt vienu krīzi uz otras krīzes rēķina būtu neracionāli un aplami, tādēļ runāt par kaut kādu tirdzniecību, piekāpšanos, kaut kādu ietekmes sfēru dalīšanu ir pilnīgi nepieņemami," norādījis Lietuvas ārlietu ministrs.