V.Jaksons atzina, ka no narkologa viedokļa tā sauktā vieglā alkohola pieejamība īpaši nelabvēlīgi iespaido jauniešus. "Jaunas meitenes visticamāk nepirks un nedzers šņabi, taču vieglu sidru vai saldu kokteili iedzers labprāt. Tāpēc, domājot par jauniešiem, radīt labvēlīgus apstākļus alus, sidra un kokteiļu iegādei nav saprātīgi."
Tajā pašā laikā V. Jaksons atzīst: ja ir jāizvēlas, vai vispār nepadarīt stingrāku alkohola tirdzniecību vai to darīt ar izņēmumu tā sauktajam vieglajam alkoholam, tad pēdējais variants ir labāks. "Kopumā vieglā alkohola lietošana, protams, rada mazāku kaitējumu nekā stiprā alkohola lietošana. Ideālā gadījumā gan tirdzniecības ierobežojumiem vajadzētu vienādi attiekties uz visa veida alkoholu. Īpaši vēlos uzsvērt, ka nepieņemami ir noteiktie 5,8% griesti pašreiz paredzētajiem atvieglojumiem alus iegādei. Tas ir daudz par augstu. Piemēram, Zviedrijā, kur ir ļoti stingrs regulējums alkohola iegādei, alus ir iedalīts trīs grupās. Un visstiprāko alu var iegādāties tikai valsts monopola veikalos. Tas alus, kuru var brīvi iegādāties, ir nedaudz virs 1%."
Jau vēstīts, ka Saeimas Aizsardzības komisija galīgajā lasījumā ir pieņēmusi steidzamības kārtā virzītos grozījumus Alkohola aprites likumā, kas paredz noteikt būtiskus tirdzniecības ierobežojumus alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot alu līdz 5,8%. Par likumprojektu vēl jālemj Saeimai trešajā lasījumā.