Jau vairākkārt atliktā gala lēmuma pieņemšana par reformas plānu nu jau nonākusi nākamajā stadijā, kad konstruktīvas un kvalitatīvas diskusijas un attiecīgi loģisku risinājumu izvēles vietā politiskajā virtuvē jau sāk izplatīt apzinātas baumas, ka valdošās koalīcijas spēja vai arī nespēja vienoties par nodokļu reformu, tajā skaitā arī veselības nozares finansējuma avotiem, var izrādīties izšķiroša šīs valdības pastāvēšanai.
Premjera Māra Kučinska (ZZS) paustie atspēkojumi šīm baumām un drošinājumi, ka nevienam neesot plānu ne izgāzt reformu, ne nogāzt valdību, protams, ir politiķa cienīga reakcija uz situāciju. Tomēr dažu koalīcijas partneru manā skatījumā visai destruktīvā rīcība reformas apspriešanas gaitā neliecina, ka koalīcija darbojas kā vienota komanda, kas nevis meklē skabargas un utis, bet gan viens otru papildinoši strādā pie kopīga mērķa. Lai arī nekas pagaidām neliecina, ka dažādie koalīcijas partneri šobrīd saskatītu visiem pieņemamu tālāko ceļu, ir nosaukts jauns diskusiju gala termiņš – nākamā nedēļa –, kad esot paredzēts, pēc premjera vārdiem, pielikt punktu pašreizējam posmam.
Tas, ka reformas dēļ budžetā sagaidāms "caurums", šobrīd nav nekāds noslēpums, un ir visai loģiski meklēt risinājumus šai, cerams, īslaicīgajai problēmai. Taču pārsteidz, ka risinājuma meklējumos, spriežot, par cik un kādus nodokļus paaugstināt, atkal esam aizmirsuši galveno "caurumu" iemeslu – ēnu ekonomiku. Nodokļu politikas pamatnostādņu projektā, starp citu, ir atrodama šāda frāze: "Zemu nodokļu ievākumu nosaka iespējas nemaksāt un izvairīties no nodokļu maksāšanas, kā arī nodokļu optimizēšanas shēmas, ko nevar atrisināt tikai nodokļu reformas rezultātā. Tāpēc tiks turpināts aktīvs darbs pie uzņēmēju un sabiedrības motivāciju veicinošiem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai, kam jākļūst par galveno papildu ienākumu avotu budžetā." Lūk, te ir nauda! Tikai vajag mācēt un gribēt to paņemt.
Protams, to grūti izdarīt pusgada laikā, taču neaizmirsīsim, ka šī sērga Latvijā pastāv jau sen. Un līdz šim nekas īsti nav darīts, lai to iznīdētu. Tāpēc arī tagad slīkstam bezjēdzīgos strīdos, kur atrast naudu. Lai gan tā patiesībā atrodas tepat deguna priekšā.
attīstības valstu ekonomika ir atšķ
Vienotībai un populistiem tā nepatī