Kā aģentūru LETA informēja Zvērinātu notāru padomē, viens no iemesliem, kāpēc Latvijā ievērojams skaits personu ilgstoši nereģistrē savas īpašumtiesības pēc nekustamā īpašuma mantošanas vai pirkuma līguma noslēgšanas, ir saistīts ar augsto valsts nodevu zemesgrāmatā. Piemēram, iegādājoties 100 000 eiro vērtu ģimenes māju, iedzīvotājiem Latvijā par īpašuma tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā ir jāmaksā 18 reizes dārgāk nekā Igaunijā un 63 reizes dārgāk nekā Lietuvā.
Tāpat notāri norāda - ja biznesam domāta nekustamā īpašuma ražotnes vērtība, piemēram, ir 750 000 eiro, tad Latvijā kopējās izmaksas par darījuma noslēgšanu un reģistrāciju ir apmēram 18 347 eiro, savukārt Lietuvā tie ir 7195 eiro, bet Igaunijā - 6546 eiro.
"Patlaban Latvijā nekustamā īpašuma darījumu noslēgšana un reģistrācija ir dārgākā Baltijā, tās pamatā ir izdevumi par darījuma dokumenta sagatavošanu pēc brīvā tirgus cenām un zemesgrāmatas valsts nodeva, kā arī tiesvedības izdevumi nekvalitatīva darījuma līguma gadījumā. Zemākas nodevas apvienojumā ar valsts klātbūtni nekustamā īpašuma darījumos Lietuvā un Igaunijā jau sen izskaudušas gan krāpšanās shēmas, gan iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas. Eiropas valstīs īpaši tiek uzsvērts, ka obligāta notariālā akta noteikšana ir veids, kā valsts var regulēt cilvēka kopējās izmaksas saistībā ar nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanu un reģistrāciju zemesgrāmatā. Ir pēdējais brīdis arī Latvijā risināt šo jautājumu," uzskata Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča.
Padome uzskata un jau vairākus gadus aicina arī Latvijā ieviest Lietuvas un Igaunijas sevi pierādījušo risinājumu un paredzēt līdzīgas kopīgas izmaksas par nekustamā īpašuma darījumu noslēgšanu un reģistrāciju Latvijā. Šīs reformas nepieciešamību nosaka fakts, ka Igaunijā un Lietuvā, kur pastāv darījuma obligāta notariāla apliecināšana, kopējās izmaksas ir ievērojami mazākas nekā Latvijā, kur notārs tikai apliecina nostiprinājuma lūgumu.
Padome atsaucas arī uz Doing Business 2016 pētījumu, kur Igaunijas nekustamā īpašuma darījumu reģistrācijas sistēma ir novērtēta kā ceturtā labākā un Lietuvas kā otrā labākā pasaulē, bet Latvija ir 23.vietā.