EM skaidroja, ka NIP galvenais mērķis ir veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku ienesīgumu ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un dažādākam eksporta grozam.
"NIP ietvaros EM īstenotajām aktivitātēm plānots novirzīt aptuveni 370 miljonus latu, piemēram, darba spēka pieejamības un prasmju attīstībai, industriālajai infrastruktūrai, inovācijas veicināšanai, finanšu pieejamībai un energoresursu izmaksu samazināšanai. Tāpat caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenotajām aktivitātēm vismaz 170 miljonus latu plānojam investēt industriālo zonu izveidē un atjaunošanā Latvijas reģionos," uzsvēra ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Viņš norādīja, ka nozīmīga loma būs arī citām ministrijām, kuru plānotie finansējumi NIP rīcības virzienu īstenošanai tiks precizēti tuvāko mēnešu laikā. "Nākamajā plānošanas periodā ES struktūrfondu finansējums un valsts sniegtais atbalsts prioritāri ir jākoncentrē uz investīcijām, kas veicina kopējo uzņēmējdarbības aktivitāti un rada darbavietas un ienākumus Latvijas iedzīvotājiem," sacīja ekonomikas ministrs. Viņš arī atgādināja, ka 2012.gadā NIP īstenošanai EM sagatavojusi vairākus pilotprojektus, piemēram, programmu zaļās ražošanas attīstībai Latvijā ar 8 miljonu latu finansējumu, izaugsmes kapitāla instrumentu 28 miljonu latu apmērā, kā arī programmu ražošanas telpu renovācijai reģionos 13 miljonu latu apmērā.
Veicinot padziļinātu makro un mikro datu analīzi, kā arī konsultējoties ar nozaru asociācijām, EM ir identificējusi Latvijas ekonomikas attīstības būtiskākos izaicinājumus: zemā produktivitāte un vājais inovācijas sniegums; darba spēka izmaksas un cenu konkurētspēja; demogrāfiskā situācija, finansējuma ierobežojumi un starptautiskā biznesa transformācija. Lai efektīvi risinātu šos izaicinājumus, NIP kā pārnozaru politika paredz īstenot aktivitātes šādās jomās: darba spēka pieejamības un prasmju pilnveidošana, industriālo telpu un teritoriju pieejamība, finanšu pieejamība, inovācijas veicināšana, eksporta veicināšana un energoresursu izmaksu ierobežošana.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, komentējot NIP pamatnostādnēs paredzētos rīcības virzienus, norāda: "Industriālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2020.gadam ietvertais virza mūsu valsti pretim Nacionālā attīstības plāna virsmērķa "ekonomiskais izrāviens" īstenošanai - uzņēmēji atbalsta šai dokumentā ietvertā ieviešanu." Viņš uzsvēra, ka daudz ES fondu finansējuma iepriekšējos periodos ir ieguldīts Latvijā, bet fokusa investīcijām līdz šim ir trūcis. "Industriālā politika iedos šo fokusu vismaz 540 miljonu latu apmērā. Dokuments būtu vien papildināms, paredzot arī radošo industriju attīstīšanu, tajā paredzama sazobe ar nodokļu politikas instrumentiem un "burkāns" pašvaldībām industriālās politikas īstenošanai ārpus Rīgas," uzskata J.Endziņš.
Būtiska NIP sastāvdaļa ir arī regulārs un ciešs dialogs ar nozaru asociācijām un nozaru uzņēmumiem, kas valstij palīdz iegūt daudz precīzāku informāciju par situāciju nozarēs. EM visās NIP izstrādes fāzēs ir konsultējusies ar lielākajām nozaru asociācijām un uzņēmumus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, kā arī ir veiktas 28 uzņēmumu vadības padziļinātās intervijas, kas nodrošināja papildus informāciju par ekonomikas mikro līmeņa darbības principiem un galvenajiem izaicinājumiem.
NIP pamatnostādnes 2013.-2020.gadam Ministru kabinetā plānots apstiprināt 2013.gada pavasarī.