Pētījums veikts vairāku gadu garumā, analizējot LPSR un PSRS gada budžetu pārskatus un naudas plūsmu Padomju Savienībā. "Mēs dzīvojam mitoloģiskā pasaulē," sacīja pētnieks, skaidrojot, ka šāds pētījums var palīdzēt kliedēt mītu, ka "Padomju laikos bija labāk".
Krūmiņš secinājis, ka okupācijas laikā LPSR teritorijas ieņēmumi ir 84,9 miljardu rubļu apmērā, par pamatu aprēķiniem vēsturnieks ņēma 1961. gada rubļa kursu. No tiem 44,3 miljardi rubļu tika uzreiz novirzīti Latvijas Padomju Sociālistiskajai Republikai (LPSR). Savukārt pārējie 40,6 miljardi rubļu tika ieskaitīti visas PSRS budžetā.
Maskava Latvijai piešķīra 24,7 miljardus rubļu. Taču kā uzsver Krūmiņš, no šīs naudas tika finansēta arī armija un valsts drošības komiteja - tika veltīti 13,3 miljardi rubļu, citiem izdevumiem - 7,3 miljardi, bet LPSR budžeta vajadzībām - 4,1 miljards. Kā saka pētnieks - "kaut ko jau vajadzēja atdot atpakaļ", jo Baltijas reģions bija viens no pelnošākajiem PSRS apgabaliem. Pētījuma secinājumi arī izskaidro, kāpēc, par spīti intensīvajai ražošanai, LPSR teritorijā bija sociālekonomiskas problēmas.
Interesanti arī, ka nauda, kas tika piešķirta armijai un VDK tika ieskaitīta sadaļā - sociālkulturāliem mērķiem.
Atbildot uz Dienas jautājumu, vai pētnieku nesatrauc, ka viņa atklājumi var tikt politizēti, Krūmiņš norāda, ka viņa interese ir saistīta ar pētnieciskiem mērķiem - mītu kliedēšanu un labākas vēstures izpratnes radīšanu.
Savukārt par iespēju atgūt no PSRS mantinieces zaudētos līdzekļus, rektors nav pārlieku optimistisks, taču pieļauj, ka varas maiņas gadījumā, Krievija varētu arī nolemt atlīdzināt zaudējumus, un tad "mēs būsim izdarījuši savu mājasdarbu".
Jau vēstīts, ka pagājušā nedēļā Baltijas valstu tieslietu ministri deklarācijā par PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atgūšanas nepieciešamību norāda uz Krievijas pienākumu uzņemties atbildību par okupācijas faktu un zaudējumu kompensāciju.
Deklarācijā norādīts, ka ir pienācis laiks "sakārtot attiecības ar pagātni" un izrēķināt zaudējumus, kurus radīja PSRS okupācijas režīms. Līdz ar deklarāciju tiks mēģināts uzsvērt nepieciešamību visu trīs valstu ekspertiem un politiķiem palielināt savas pūles un pievērsties vairāku jautājumu risināšanai.
Par Baltijas ministru parakstīto dokumentu Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins jau mikroblogošanas vietnē twitter norādījis, ka Baltija saņems tikai "ēzeļa ausis".
Страны Балтии собрались взыскать с России ущерб за «советскую оккупацию»
https://t.co/0CHrkObNO5 От мёртвого осла уши получишь, дефективный!
— Dmitry Rogozin (@Rogozin) November 5, 2015
Pētījums par PSRS radītājiem zaudējumiem bijis ļoti apjomīgs un, kā atzina Krūmiņš, tika veikts ar Okupācijas zaudējumu aprēķināšanas komisijas atbalstu.
Savukārt pētījumā iegūtās atziņas tiks izmantotas, lai izveidotu grāmatu par Latvijas tautsaimniecības vēsturi. Grāmatas veidošanā piedalās darba grupa ar ekonomistiem un vēsturniekiem, kas atspoguļo Latvijas tautsaimniecības vēsturi no 19.gadsimta beigām līdz mūsdienām.
Izdevniecības Jumava grāmata paredzēta visai apjomīga ar vairāk kā 1000 lapām, kur aprakstīs, šo, kā vairāki no grāmatas autoriem norādīja, balto plankumu Latvijas vēsturē. Līdz šim par tautsaimniecību radītie materiāli nav bijuši daudz, tāpēc, kā norādīja viens no autoriem ekonomists Ojārs Kehris - "ir vajadzīga zināma uzdrīkstēšanās, lai iesāktu šādu darbu."
Uzmanība tiks pievērsta arī laikam vēl pirms Latvijas valsts dibināšanas, kad šeit tik veidotas iestrādnes, kas, kā norāda autori, iezīmēja visu turpmāko ekonomisko attīstību. Tiks "grauti" arī citi mīti, piemēram, vēsturnieks Pauls Viesturs Karnups norādīja, ka, pretēji Ulmaņlaika propagandas teiktajam, apvērsums Latvijas ekonomikai nedeva būtisku pienesumu valsts ekonomikai. Kārlis Ulmanis gluži vienkārši pārņēma varu brīdi, kad ekonomika jau bija uz izaugsmes ceļa.
Kā vēsta aģentūra LETA, grāmatas autori ir ekonomisti Ojārs Kehris, Uldis Osis, Edmunds Krastiņš, Tālis Linkaits, Roberts Remess, Maija Manika, Pauls Viesturs Karnups, vēsturnieki Ēriks Jēkabsons, Edvīns Evarts, Jānis Šiliņš, Gatis Krūmiņš un demogrāfs Ilmārs Mežs. Grāmatu Latvijas tautsaimniecībai 100 izdos izdevniecība Jumava un, kā norāda uzņēmuma pārstāvji, grāmatas satura izstrāde ir noslēguma stadijā. Grāmatu publicēt paredzēts 2016.-2017. gadā.