Polijas jaunajai valdībai nu jau vairākkārt bijušas nesaskaņas ar Eiropas Savienību (ES). Skatoties no malas, šķiet, ka Polija spītējas, bet liela daļa informācijas par šiem strīdiem Latvijā nonāk no Briseles, tāpēc, iespējams, jums ir citāds viedoklis par notikumiem.
Es saprotu vajadzību pēc politiskajām sacensībām un debatēm, bet tā nav, ka Varšava distancējas no Eiropas. Tieši pretēji – mēs gribētu sniegt lielāku ieguldījumu Eiropas debatēs. Mēs saprotam, ka ES tagad ir problēmas, ir izaicinājumi, ar kuriem jātiek galā. Eirozona mūs neietekmē tieši, bet tā ir svarīga arī mums. Savienībā valda eksistenciāla krīze, kas saistīta ar migrācijas problēmu, kurai vēl aizvien nav visaptveroša risinājuma. Polija vēlas, cik vien iespējams, iesaistīties labāka risinājuma meklējumos. Nesaprotu, kāpēc kāds varētu domāt, ka mēs distancējamies.
Viens no piemēriem, kas nāk prātā, ir fakts, ka Polijas jaunā valdība pēc Briselē notikušajiem terora aktiem martā paziņoja, ka neuzņems noteikto migrantu skaitu.
Pašreizējās migrantu krīzes risinājums gluži vienkārši nedarbojas. Mums vajag visaptverošu risinājumu. Mums vajag labāku robežkontroli, vajag samazināt iespējamos riskus, pirms domājam par jebkādu migrantu skaita pārdalīšanu ES. Polija jau no paša sākuma ir bijusi ļoti aktīva un konstruktīva. Pirmkārt, mēs atbalstījām likumdošanas grozījumus, ar mūsu atbalstu jau ir notikusi ES robežu kontroles reforma. Mums ir ES un Turcijas vienošanās, kura strādā labi. Mēs nolēmām atbalstīt humāno fondu, kas noderētu nekontrolētas migrantu plūsmas gadījumā ES iekšienē. Ir diezgan daudz iniciatīvu. Tas nebūtu iespējams bez Polijas atbalsta un ieguldījuma. Vienīgā lieta, kurai mēs nepiekrītam, ir jebkāda veida piespiedu pārmaiņas bēgļu un migrantu politikā. Mēs ticam, ka dalībvalstīm pašām ir jālemj par savu migrācijas politiku – tas ir priekšnosacījums, lai to atbalstītu sabiedrība. Nevar veidot šādu svarīgu politiku bez sabiedrības vienprātības.
Kāds ir jūsu viedoklis par pašreiz skaļāko notikumu ES – Lielbritānijas referendumu par izstāšanos no Savienības? Nav noslēpums, ka Lielbritānijā ir daudz viesstrādnieku arī no Polijas.
Tas ir tikai viens situācijas aspekts. Ar Brexit tie, kuri strādā un palīdz britu ekonomikai, zaudēs tiesisko pamatu, kas šobrīd nodrošina viņu tiesības. Taču tas nenozīmē, ka Lielbritānija vienas nakts laikā kļūs par noslēgtu ekonomiku. Starpība būs tikai strādnieku nodrošinājumā. Tas, protams, ir negatīvs aspekts, no kura mēs vēlētos izvairīties. Taču Brexit nozīmētu arī to, ka mēs varam risināt ES problēmas ar izstāšanās scenāriju – tas būtu ļoti slikts piemērs daudzām citām Eiropas valstīm. Es redzu, ka lielākajai daļai ES dalībvalstu ir kādas problēmas ar Savienību – vai nu ES vienoto tirgu, migrāciju, eirozonu, vai fiskālo atbildību utt. Bet, ja katra valsts apsvērtu izstāšanās scenāriju kā savu labāko risinājumu katrai problēmai, mēs būtu nepatikšanās. Tāpēc Brexit jautājumā stratēģiskais aspekts ir ļoti izšķirošs. Eiropai būtu labāk, ja problēmas tiktu risinātas diskusiju ceļā.
Pašlaik Brisele arī ar mūsu atbalstu izrāda, ka tā ir gatava klausīties un diskutēt, tas šobrīd ir ļoti svarīgi Lielbritānijas pilsoņiem. Viņi uzskata, ka neviens nav pievērsis uzmanību viņu bažām un satraukumam, jo līdz šim jebkādas sūdzības par Briseli tika deleģitimētas ar frāzēm: "tas nav pareizi", "tas nav gudri" utt. Tagad Brisele ieklausīsies uzmanīgāk, un tās ir lielas pārmaiņas. Ja jūs vēlaties saglabāt Savienību, jums ir jādemonstrē, ka dalībvalstu viedokļi un pozīcijas tiek nopietni ņemtas vērā. Šādas pārmaiņas var ievadīt antikrīzes scenāriju. ES varētu iekšējo situāciju padarīt veselīgāku, taču tas šobrīd ir atkarīgs no britiem. Varbūt nu jau ir par vēlu šādām pārmaiņām, varbūt šīs pārmaiņas nav tik saturīgas un nozīmīgas, kādām tām vajadzētu būt. Briti pavisam drīz tām izteiks savu novērtējumu.
Kādu redzat ES nākotni? Vai tā spēs izturēt spiedienu un izdzīvot?
Ja jūs man to jautātu pirms desmitiem gadiem, man būtu pilnīgi skaidra atbilde. Jebkurš varētu teikt, ka nākotne ir spoža un viss ir skaidrs – mēs esam sevi labi definējuši, mums ir izsmalcināts administrācijas aparāts, labi finansētas politikas iestrādnes un lieliska vienprātība. Bet šodien jebkāds scenārijs ir iespējams. Tā, protams, ir negatīva pārmaiņa, jo Eiropai var iztēloties jebkādu nākotni. Mēs varam to uzturēt un attīstīt, bet varam arī netieši palīdzēt iznīcināt. Tas būtu liels zaudējums, jo integrācijai Savienībā ir acīmredzama pievienotā vērtība – gan labklājības, gan drošības jautājumos. Tas būtu milzīgs zaudējums, ja mums vairs nebūtu šī instrumenta, kas varbūt ne vienmēr ir tik produktīvs, kā gribētos, bet kopumā strādā labi, un tāpēc tam vajadzētu būt pārstrādātam, nevis salauztam.
Visu sarunu ar Polijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Eiropas jautājumos Konrādu Šimanski lasiet trešdienas, 22. jūnija laikrakstā Diena!