Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) patlaban uzsākusi dienesta pārbaudi, pētot, faktus par promocijas padomju darbu visās Latvijas augstskolās un doktora zinātnisko grādu piešķiršanas atbilstību normatīvo aktu prasībām. Aptaujāto reģionālo augstskolu pārstāvji ir pārliecināti - viņu vadītajās izglītības iestādēs nekādi pārkāpumi netiks atklāti.
Ventspils augstskolas mācību prorektors Kārlis Krēsliņš portālam Diena.lv sacīja, ka IZM izstrādātie noteikumi nosaka kādās nozarēs konkrētā augstskola ir tiesīga izsniegt doktora grādu. Vienlaikus gan viņš uzsver: "Tikai un vienīgi augstskolu vainot nevar." Process līdz doktora grāda aizstāvēšanai esot caurspīdīgs, tādēļ rodas jautājums, kur ir raudzījusies atbildīgā ministrija.
"Tas viss ir jāskatās kopā un problēma jārisina integrēti, iesaistot visas puses," uzsvēra Krēsliņš.
Ventspils augstskolā ir divas doktorantūras programmas - Biznesa vadība, kas tiek īstenota kopā ar Banku augstskolu un Rīgas Starptautisko ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu un Valodniecība kopā ar Liepājas Universitāti. Pēc Krēsliņa teiktā, izsniegt nelikumīgus doktora grādus starpaugstskolu programmās būtu ļoti sarežģīti, pat neiespējami. Ventspils augstskola gatavojoties arī dibināt doktorantūras programmu informācijas tehnoloģiju nozarē, kur viss būšot reglamentēts un atrunāts.
Arī Rēzeknes augstskolas studiju prorektore Angelika Juško-Štekele uzskata, ka LU un RPIVA lietā normatīvajos aktos jāpanāk tiesības attiecīgajām augstskolām izsniegt doktora grādus, bet augstskolas tiesāt nevajag. Tā vietā jāsakārto normatīvie akti, lai tie būtu skaidri saprotami un nebūtu iespējamas dažādas interpretācijas.
Rēzeknes augstskolā ir divas doktorantūras studiju programmas, promocijas padomes gan neesot. Arī Rēzeknē promocijas programmas īstenotas sadarbībā ar citām augstskolām, kurām ir tiesības izsniegt doktora grādus. Augstskola neesot veidojusi promocijas padomes, jo iepriekš bijis iecerēts veidot visā valstī vienotu promocijas padomi attiecīgam studiju virzienam. Ja būtu šāda vienota promocijas padome visam virzienam, nebūtu izveidojusies arī pašreizējā situācija ar nelikumīgi izsniegtajiem diplomiem LU un RPIVA, norāda Juško-Štekele. Vienlaikus gan viņa atzīst, ka šāda sistēma ierobežotu augstskolu iespējas un par šādu iespēju vēl jādiskutē.
Arī Liepājas Universitātes studiju prorektore Ilma Neimane Diena.lv norādīja uz pretrunām normatīvajos aktos. Viņa skaidro, ka bakalaura un maģistra studiju programmās diplomdarbi tiek aizstāvēti tajā augstskolā, kurā tie izstrādāti. Savukārt promocijas darbus var aizstāvēt arī citās augstskolās, bet dokumentu izsniedz augstskola, kurā students ir mācījies. Līdz ar to, ja LU un RPIVA gadījumā promocijas darbi būtu aizstāvēti citā augstskolā, viss būtu kārtībā.
Liepājas Universitātē ir vairākas doktorantūras studiju programmas, bet ne visām ir promocijas padomes. Neimane stāstīja, ka tādā gadījumā akreditācijā jau tiekot paredzēts kur notiks promocijas darbu aizstāvēšana un šī informācijas studentiem ir pieejama.