"Fakts ir tāds, ka tad, ja mēs salīdzinām algas, pensijas, Igaunija Latviju apsteidz par dažiem desmitiem procentu, bet Lietuvu vēl vairāk," Reivass ceturtdien teica preses konferencē.
"Mūsu kaimiņvalstīm ir lētāks darbaspēks, kas noteikti ir konkurences priekšrocība. Tomēr, ja mēs tagad pajautāsim, vai vēlamies, lai Igaunijai ir tāda pati konkurences priekšrocība, atbilde ir drīzāk nē," teica Igaunijas premjers.
Viņš norādīja, ka lēts darbaspēks nozīmē arī zemākas cenas. "Tas, ka algas Igaunijā ir pieaugušas straujāk, noteikti nav slikti," Reivass sacīja.
"Mums ir jāatrod veidi, kā ražot vēl lielāku pievienoto vērtību, eksportēt savu produkciju par iespējami labāko cenu," klāstīja Reivass, runājot par prognozēm, ka straujš algas pieaugums var ietekmēt valsts konkurētspēju nākotnē.
"Esmu priecīgs, ka mūsu dienvidu kaimiņiem klājas labi, tomēr es būtu piesardzīgs par pārmērīgu optimismu," viņš sacīja.
Igaunija pēdējo gadu laikā ekonomikas attīstības ziņā ir apsteigusi Latviju un Lietuvu, tādēļ ekonomikas pašlaik ir atšķirīgos izaugsmes posmos, piebilda Reivass.
Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvaldes Eurostat dati liecina, ka Latvijā šā gada trešajā ceturksnī bija straujākais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Baltijas valstu vidū. Saskaņā ar tiem Latvijas IKP trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2014.gada jūliju-septembri palielinājās par 3,3%, Lietuvā - par 1,7%, bet Igaunijā - par 0,5%.