NATO ārlietu ministru sanāksmē Antālijā, Turcijā, Rinkēvičs norādīja, ka Krievijas uzvedība nav mainījusies, jo tā turpina agresīvas militāras darbības tuvu NATO valstu robežām, tostarp Baltijas jūras reģionā. Šī iemesla dēļ pašlaik nav pamata mainīt līdzšinējo NATO nostāju NATO un Krievijas attiecībās.
"Mēs redzam, ka Krievijas militārie lidojumi pie NATO robežām nemazinās, Krimas pussala ir okupēta un Melnās jūras reģions militarizējas. Krievijas uzvedība nav mainījusies un NATO sadarbība ar Krieviju ir apturēta. Šādas attiecības starp NATO un Krieviju ir kļuvušas par jaunu normu," pauda ministrs, piebilstot, ka attiecībās ar Krieviju ir jāuztur dialogs, bet vienlaikus ir jādod stingrs signāls par Ziemeļatlantijas alianses mērķiem, kas ir sagatavotība, atturēšanas politika un aizsardzība.
Tāpat ārlietu ministrs atzinīgi novērtēja kolektīvās aizsardzības stiprināšanu, atbildot uz Krievijas agresiju, un pauda pārliecību, ka ir pilnībā jāievieš Velsas samita lēmumi, jo jau 2016.gada Varšavas samitā tie ir jāizvērtē.
"Jau tagad ir nepieciešamas augstākas reaģēšanas spējas un sabiedroto militārā klātbūtne alianses austrumos," pauda ministrs. Savukārt, runājot par NATO "atvērto durvju" politiku, Rinkēvičs akcentēja, ka šādas politikas pamats ir kandidātvalstu vērtēšana atbilstoši to sasniegumiem reformu īstenošanā.
Vēl ciešāk